Pirmie zirgu tramvaji radās ASV. Ņujorkas pašā sirdī „New York and Harlem Railroad" sliedes zirgu vai mūļu vilktiem vagoniem 1832. gadā savienoja pilsētas ziemeļus ar dienvidiem, Manhetenu ar Hārlemu. Vagonos līdz 30 pasažieru izvietojās ar ērtībām, tajos bija polsterēti sēdekļi un grīdas tepiķi.
Pa sliežu ceļu pārvadāja ne tikai pasažierus, bet arī pārtikas produktus un citas kravas. Pirms tam 1828. gadā šādi pajūgi sāka ripot Baltimorā, pēc tam 1832. gadā – Ņūorleānā. Šim transporta veidam bija jūtami trūkumi: ielās palielinājās zirgābolu daudzums, zirgi nogura un bija jāmaina (vienam vagonam bija nepieciešams uzturēt līdz 10 zirgu), zirgiem bija grūti pārvarēt kāpumus. Krietni sekmīgāks šis transporta veids kļuva, kad Alfons Lubē izgudroja renes veida sliedes, kuras iestrādāja ielas segumā (pa tādām tramvaji ripo vēl šodien), pirms tam lietoja līdz 15 cm augstas sliedes (kā dzelzceļam), kas ļoti traucēja pārējos satiksmes dalībniekus. Zirgu tramvajs kļuva populārs: 1855. gadā tas sāka ripot Parīzē, 1861. – Londonā, 1865. – Berlīnē. Industrializācija prasīja jaudīgākus risinājumu. Ņujorkā 19. gs. vidū radās pirmais sliežu transports ar tvaika dzinēju, kas gan izrādījās nepiemērots pilsētas satiksmei. Tad dzima projekts ar noslēgtu trosi, kam jaudīgs tvaika (vēlāk elektriskais) dzinējs liek rotēt ap līnijas galos ierīkotajiem veltņiem. Ielas seguma gropēs ieguldītajām kustīgajām trosēm tramvaja vadītājs vagonu pievienoja ar speciālu sakabi, pieturās to atvienojot un bremzējot. Vagona ātrumu gan mainīt nevarēja. Šādu tramvaju 1872. gadā ieviesa Sanfrancisko, tagad tas ir tūristu atrakcija. Menas salā kā tūristu atrakcija vēl joprojām ripojot arī zirgu tramvajs. Parīzē XIX gs. beigās mēģināja ieviest tramvajus, kurus darbināja saspiests gaiss. Ar vienu gaisa balonu pietika, lai izbrauktu visu līniju, tad tas bija jānomaina.
1881. gada 12. maijā Berlīnes priekšpilsētā no Gros-Lihterfeldēno stacijas līdz Prūsijas kadetu galvenajai pārvaldei ceļā devās pirmais Vernera fon Sīmensa konstruētais elektriskais tramvajs. 2,5 km garo ceļu (ar pieturām) tas 12 reižu dienā veica 10 minūtēs. Jaunajam satiksmes līdzeklim bija liela piekrišana, pirmos 3 mēnešos tas pārvadāja 12 tūkstošus pasažieru. 1881. gadā pirmajā starptautiskajā elektrības izstādē Parīzē firmas „Siemens & Halske" divstāvu elektrisko tramvaja vagonu 50 pasažieriem (attēlā), kas kursēja no „Place dela Concorde" līdz izstādei „Palais del'Industrie", publika uzņēma ar sajūsmu.
Rīgā zirgu tramvajs sāka ripot 1882. gada 23. augustā. Pirmais, turklāt ne tikai Latvijā, bet visā tā laika cariskajā Krievijā, elektriskais tramvajs ceļā devās Liepājā 1899. gada 18. septembrī. Rīgā pirmais elektriskā tramvaja izmēģinājuma brauciens notika 1901. gada 20. jūnijā pulksten 22.
01.11.2019.