Viena no Latvijas dabas bagātībām ir sēnes, un šoruden, kad lietus dāsni atmiekšķējis micēlijus, no zemes laukā spraucas visu nosaukumu sēnes. Ikviens, kas dodas sēņot, var būt apmierināts – meži pilni baravikām un apšubekām, atrodamas arī gailenes, dižsardzenes, bērzlapju podiņi, rudmieses un citas sēnes.
Kopš augusta beigām, kā SIA "Madonas ceļu būves SIA" autobusu parka direktors Andris Sakne devies atvaļinājumā, viņa dienaskārtībā ir sēņošana, un allaž no meža mājās tiek pārvests bagātīgs sēņu "loms".
– Nesen pie manis bija atbraukuši draugi no Rīgas. Bijām pieci, un katrs salasījām pa trim spaiņiem sēņu. Ņēmām tikai baravikas un apšubekas, jo citas sēnes nebija vajadzības meklēt. Bekas, un īpaši baravikas, sākušas augt visur, arī tur, kur iepriekš nekad nav augušas, – konstatēja Andris Sakne. Viņa iecienītās sēņu vietas ir Aizkujas mežos.
Vaicāts par to, kur tik daudz sēņu var likt, viņš piekrita, ka, protams, nu jau sēņošanas azarts ņēmis virsroku. – Viens ir salasīt, otrs – iztīrīt un sagatavot ēšanai vai arī ziemas krājumiem, kas prasa laiku. Tāpēc arī beku kalnus padalu draugiem un paziņām, kas uz mežu netiek.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
AGRA VECKALNIŅA foto