Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Piedzīvojums, kurš ilgi paliks atmiņā

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 26.09.2019.

Piedzīvojums, kurš ilgi paliks atmiņā
Burtu lielums

Vasara paskrējusi nemanot, tā uzskata ne viens vien jaunietis, kurš aktīvi strādājis, mācījies, iesaistījies dažādos projektos un devies piedzīvojumos, kuri noteikti vēl ilgi saglabāsies siltās atmiņās.

Īsti piedzīvojumi madonieti Antru Raubišku sagaidīja augustā, kad viņa un vēl seši jaunieši devas uz Gruziju, lai palīdzētu organizēt nometni pirms vienpadsmit gadiem Krievijas-Gruzijas karā cietušajiem bērniem, kas jau izauguši par pusaudžiem.

Nometnes organizē un cita veida palīdzību sniedz akcija "Zvaigzne Austrumos". Tās sākums meklējams 2014. gada vasarā, kad, lasot ziņas par karadarbību Tuvajos Austrumos, Pēteris Eisāns, akcijas "Zvaigzne Austrumos" dibinātājs, ieraudzīja bildi, kurā redzams tēvs, kas nes rokās sakropļotu mirušās meitiņas ķermeni. Tajā brīdī Pēteris apņēmies kaut kā palīdzēt bērniem pasaules karstajos punktos. Tika atrasti domubiedri, un akcijas rīkošanai 2014. gada 31. oktobrī tika nodibināta biedrība "Baltic Global Initiative".
Nometnes bērniem un jauniešiem ir viens no veiksmīgākajiem sociālās integrācijas instrumentiem. Jau otro gadu tiek rīkota nometne bērniem un jauniešiem Gruzijā, kuras laikā bērni, kas piedzīvojuši kara izraisītās bailes un izolētību, mācās no jauna komunicēt, sadarboties un uzticēties līdzcilvēkiem. Tāpat viņiem ir iespēja jautri pavadīt laiku un no jauna izdzīvot kara atņemto bezrūpīgo bērnību.
Jautājot Antrai, kā viņa iesaistījusies akcijā "Zvaigzne Austrumos", viņa pastāsta: – Par "Zvaigzni Austrumos" pirmo reizi dzirdēju, kad Madonas baptistu draudzes Jauniešu vakaros stāstīja par iespēju piedalīties dāvanu kastīšu taisīšanā sīriešu, Krievijas-Gruzijas kara, irākiešu bēgļu bērniem. Šādi arī es iepazinos ar pašu organizāciju. Tās dibinātājs un vadītājs ir Pēteris Eisāns, kas ir arī Madonas baptistu draudzes mācītājs. Pēteris vienmēr ir atbalstījis misijas braucienus un bieži tajos dodas arī pats. Jau pagājušajā gadā no mūsu draudzes uz Gruziju devās jauniešu komanda. Šogad šajā misijas braucienā tika veidota jauna komanda, kurā bija iespēja būt arī man. Nometne norisinājās no 13. līdz 20. augustam.
Šoreiz uz Gruziju devās "Ērgļa spārnu" vadītāju komanda un Guntars Lašauri, sludinātājs no Liepājas.
– Šī brauciena mērķis bija palīdzēt vadīt nometni Krievijas-Gruzijas kara bēgļu bērniem un veidot jaunu sadarbību un draudzību ar gruzīniem. Atbalstīt un dot padomus jaunajiem gruzīnu vadītājiem, kuri tikai trīs gadus vada nometnes bēgļu bērniem. Mūsu uzdevums bija vadīt aktivitātes, veidot attiecības ar bērniem un vienkārši ar viņiem pavadīt laiku, – galvenos uzdevumus atklāj Antra Raubiška. – Vairākus gadus esmu strādājusi "Ērgļa spārnu" nometņu centrā, kur guvu lielu pieredzi, kā vadīt un sadarboties komandā. Visu iegūto pieredzi un zināšanas izmantoju arī Gruzijā. Vienīgais, kas atšķīrās, – tā bija valoda. Pašā brauciena sākumā biju satraukusies tieši par valodas barjeru, taču, kā vēlāk izrādījās, tas nebija šķērslis. Bērni lieliski runā žestu un spēļu valodā. Protams, vienmēr blakus atradās arī kāds tulks, lai padarītu saziņu vieglāku.
Dienu pirms nometnes brīvprātīgo komanda devās uz nometņu centru palīdzēt būvēt konstrukcijas spēlēm, sakopt apkārtni, iepazīt komandu, sagatavot centru nometnei.
– Viss atradās kalnu ielejā, kur bija lauks ar divām salīdzinoši mazām mājām un nelielu futbola laukumu. Pirmā nometnes diena bija mulsinoša, taču otrajā dienā bērni paši aicināja mūs kopā ar viņiem spēlēt spēles. Šogad uzdevumi, ko likām veikt bērniem, bija koncentrēti uz komandas darbu un savstarpējo sadarbību. Sākums bija smags un arī emocionāli grūts, bet jau nedēļas beigās bija liels prieks noskatīties, kā bērni komunicē ar komandas biedriem un rod kompromisus. Mans pienākums bija vadīt rokdarbus, kur visi kopā pinām rokassprādzes un veidojām piespraudes. Sākumā gan domāju, kā iemācīt bērniem, kas jādara, bet sapratu, ka viņi skatās un vērojot, kā es to daru, var visu izdarīt paši. Liela nozīme bija arī komandai, kas bija apkārt un sniedza palīdzību un atbalstu, – atceras Antra.
Kā atzīst Antra Raubiška, šī esot bijusi viņas pirmā pieredze nometnes organizēšanā ārvalstīs, taču jau vairākkārt viņa esot devusies uz ārzemēm. Pirms vairākiem gadiem pat bijusi lieliska iespēja aizbraukt arī uz Norvēģiju kopā ar kori. Katra valsts, kur ir būts, pārsteidzot – ar dabu un kultūru.
– Pirmais iespaids par Gruziju ir kalni un vēlreiz kalni. Kalnos pirmo reizi iemīlējos jau Norvēģijā. Gruzija ir ļoti skaista valsts. Visur, kur skaties, redzi kalnus, vīnogas, suņus un ļoti daudz govju. Brauciena laikā ļoti novērtēju Latvijas sakopto apkārtni un dabu. Tur tomēr visapkārt redzamas nesakoptas ielas. Bet mani ļoti pārsteidza gruzīnu viesmīlība. Mēs nedēļu dzīvojām pie nometņu vadītāja Aneri. Katru dienu tika bagātīgi klāts galds ar svaigu, siltu maizi, arbūzu, meloni un daudziem citiem gardumiem.
Vakaros mums bija iespēja apskatīt tuvējo apkārtni. Bijām arī bēgļu nometnē, uz kuru tiek sūtītas akcijas "Zvaigzne Austrumos" kastītes. Daudzi nometnes dalībnieki bija tieši no šīs bēgļu nometnes. Tā bija vērtīga pieredze un paliks atmiņā vēl ļoti ilgi.


27.09.2019.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px