Aiz sniegpulkstenītēm un krokusiem tulpes ir starp pirmajiem pavasara ziediem. Tās ir nacionālais zieds Turcijā, Kirgizstānā, Ungārijā un, protams, Nīderlandē. Netālu no Amsterdamas esošajā Keukenhofas dārzā ik gadu aprīlī notiek grandiozi tulpju svētki.
Tulpju dzimtene ir Ziemeļ-irānas un Kazahstānas kalni. Kad 16. gs. šo reģionu iekaroja Osmaņu impērijas turki, sultānam Suleimanam I tā iepatikās skaistie ziedi, ka viņš pavēlēja tos aizvest uz Turciju. Tajā laikā Stambula bija ievērojams kultūras un tirdzniecības centrs, viena no skaistākajām pilsētām pasaulē, ar krāšņiem dārziem – tulpes tos padarīja vēl skaistākus. Viņa piemēram sekoja citi turku augstmaņi. Ik gadu, kad ziedēja tulpes, sultāns rīkoja lielus dārza svētkus.
Zieds bija ļoti iecienīts, to uzskatīja par varas un bagātības simbolu, sultāni tulpi nēsāja izšūtu uz turbāna vai piespraustu pie tā. Suleimans I svarīgiem viesiem dāvāja tulpju ziedus un dažus tulpju sīpolus, tādus saņēma arī Vīnes sūtnis Stambulā. Tas vēstulē uz mājām ziedus nodēvēja par turku „tulipan", patiesībā – turbāniem, ko ziedi pēc savas formas tiešām atgādināja. Atgriezies mājās, viņš dažus sīpolus uzdāvināja savam draugam Šarlam de l'Ecluse, kas pārvaldīja Austrijas ķeizara dārzus. 1593. gadā viņš kļuva par Leidenes (Nīderlande) universitātes profesoru un botāniskā dārza izveidotāju un tur iestādīja pirmās Holandes tulpes. Ziedus un sīpolus viņš nepārdeva, audzēja tikai zinātniskiem pētījumiem un savam priekam. Bet ziedi bija tik skaisti, ka krietnu daļu viņa kolekcijas nozaga, un drīz tulpes parādījās brīvā tirgū. Tās audzēja dārzos, tad sāka pavairot un pārdot tulpju sīpolus.
Selekcionāri veidoja jaunas šķirnes, radās arī kolekcionāri, kuri par retākām šķirnēm bija ar mieru maksāt dārgāk. Šķirņu skaits un to cenas auga, dārgo šķirņu sīpolu pavairošana kļuva par ienesīgu nodarbi, to iegādāšanās – par labām investīcijām. Tirgojās gan ar reāliem sīpoliem, gan līgumiem par nākamo gadu produkciju. 1633.-1637. gados cenas auga arvien straujāk, tulpe, līdzīgi dārgām automašīnām šodien, kļuva par statusa simbolu. Pašas retākās šķirnes ‘Semper Augustus' sīpols jau 1630. gadā maksāja 2000 guldeņu – astoņas namdara gada algas, bet 1637. – jau līdz 10 000, krietni dārgāk par zeltu. (Rembrants par slaveno gleznu „Naktssardze" honorārā saņēma 1600 guldeņu.) 1633. gadā ostas pilsētā Hoornā divas mūra mājas pārdeva par trim sīpoliem. Cerībā uz nemitīgu cenu augšanu un peļņu daudzi, pat ieķīlājot visu savu īpašumu, par pēdējo naudu iegādājās sīpolus. Un tad 1637. gada 5. februārī pārsātinātais tirgus sabruka, neviens vairs negribēja pirkt dārgos sīpolus, sākās Nīderlandes pirmā finanšu krīze, un tūkstošiem cilvēku zaudēja visu ieguldīto naudu.
12.06.2020.