Madonietis Edmunds Laškovs ar savu astoņpadsmitgadīgo Honda Prelude, kas neatlaidīgā darbā ir tehniski un vizuāli sakārtota, nesen piedalījās automobiļu šovā Ķīpsalā.
– Nu jau būs 4 gadi, kopš iegādājos automašīnu Honda Prelude. Atgādāju no Ventspils, jo šajā pusē tādu nebija. Šo marku noskatīju jau tad, kad vēl braukāju ar savu pirmo auto – Opel Calibra. Pēc avārijas, kad manā opelītī ieskrēja BMV, automašīna bija iznīcināta. Izjaucu pa detaļām, rezerves daļas iztirgoju un, saliekot kopā ar apdrošināšanas kompensāciju, vēl pāris algām, iegādājos Honda Prelude. Patīk kupejas tipa automašīnas – kaut kas sportisks, – pastāsta puisis.
Pēc pusgada, pabraucis ar savu nopirkto automašīnu, Edmunds pamazām vien sācis interesēties, kāds ir tās oriģinālais aprīkojums. Radies tāds kā azarts savu automobili sakārtot atbilstoši oriģinālam.
– 1992. gadā automašīna tika izlaista ar klimata kontroli, un, protams, gribēju to dabūt arī savā hondiņā. Pamazām iepazinos ar cilvēkiem, kas šīs automašīnas nogādāja Latvijā no Anglijas, daļu detaļu iesūtīja no Amerikas. Oriģinālās detaļas tika savāktas visādos veidos, un, ja ir kopā ar hondistiem (Hondas klubs), visu var atrast. Es gan esmu savā klubā, kur apvienojas tie, kas brauc ar Honda Prelude, bet, protams, Hondas klubā esam savējie, – paskaidro Edmunds.
Viņš par savu automašīnā ieguldīto darbu un pūlēm ir gandarīts. Kad februārī Edmundam nāca piedāvājums piedalīties automašīnu šovā Ķīpsalā šopavasar, viņš piekrita.
– Izstādē piedalījos, kaut dalībnieku bija uz pusi mazāk, nekā parasti. Iepriekš bija pilnas divas halles, šogad – viena. No prelūdēm bija arī jaunākās paaudzes mašīnas. No mūsu kluba piedalījās divi dalībnieki, vēl bija viens pieaicinātais dalībnieks. Interesi izrādīja Intars Busulis, kam arī patīk prelūdes. Man lielāka interese bija par klubiem, jo tur fanātiķi savus auto paši savām rokām ir saremontējuši. Bija arī pasūtījuma auto, bet zinu, ka tur apakšā ir naudas lieta.
Automašīnas oriģinālā krāsa ir sarkanā, tā tika atdzīvināta SIA "Signāls" krāsošanas cehā. Visu, kas attiecas uz bleķiem un špaktelēšanu, Edmunds ar savu skolasbiedru Oskaru ir paveicis savām rokām, strādājot visu pagājušo vasaru.
Uz vaicājumu par to, no kurienes Edmundam ir tehniskās zināšanas par automašīnām, viņš atbild: – Esmu uzaudzis ģimenē, kur automašīnas ir jauktas un taisītas. Tas ir pašsaprotami – pašam remontēt automašīnu. Padomju laikos vectēvam bija tāds kā nosacīts serviss, kur remontēja auto. Gan manam tēvam, gan man tas tika ieaudzināts, ka visu var salabot pats. Ja visu mūžu redzi, kā skrūvē, tad nesaskatu tur neko sarežģītu. Ar servisiem man ir bēdīga pieredze, jo pat ir gadījies, ka riepas nepareizi uzmontē. Vismaz tad, kad skrūvēju pats, zinu, ka pieskrūvēts. Ja ko neprotu, prasu tiem, kas zina.
Edmundam Rīgā ir darbs, bet brīvajā laikā viņš brauc uz Madonu, lai palīdzētu vecākiem. Viņš atzīst, ka pēc tam, kad esi nosēdējis pie datora, darbs dārzā un siltumnīcās kaulus nelauž, pat patīk pastrādāt.
Par savām tālākajām gaitām viņš atklāj, ka garāžā atrodas ģimenes relikvija – automašīna Volga, kas tagad skaitās retro automobilis. To paredzēts restaurēt. – Vectēvs nekad nepirka detaļas pa vienai, tur vēl pietiks trīs Volgu restaurācijai. Mūsu darbs – attīrīt, tāpat kā Hondu – ar smilšu strūklu, sametināt.
Honda Prelude ir vasaras auto, ar to ziemā pa ceļiem, kas kaisīti ar sāli, nav paredzēts braukt. Šovasar Igaunijā būs lielais Hondas salidojums, un man ir ideja, ka varētu turp doties, iepazīties ar to, kas ir Eiropā. Tur gan ir atsevišķa ‘'šlaka", kas to visu dara, un nav tā, kā pie mums – kas kabatā, tas mašīnā.
Edmunds piekrīt, ka nevar jau visu laiku tikai remontēt, arī draudzene Elīna nebūtu tā ar mieru. Protams, ka viņai bija jārēķinās ar Edmunda aizraušanos ar savu sapņu auto, bet tagad prieks par hondiņu ir abiem.
Autore: IVETA ŠMUGĀ
OĻĢERTA SKUJAS foto