Ekonomiste un grāmatvede, SIA "Vadības un finanšu grāmatvedība" īpašniece Diāna Dambeniece brīvajā laikā gan piedalās orientēšanās kārtās "Madonas kausi", kur skrien un meklē kontrolpunktus kopā ar meitu Katrīnu, gan arī viņai ir neparasts hobijs – aizraujoši lidojumi ar paraplānu.
Viņa īsumā raksturo, ka lidojot paraplānisti ne tikai paceļas debesīs, bet arī skatās uz putniem, un no tiem daudz var mācīties, kā tikt galā ar siltajām gaisa straumēm, ar lietus mākoņiem, kas negaidot izveidojas, ar gaisa turbulenci, kā apgūt navigāciju un lidojumā nokļūt tur, kur vēlies.
Paraplāna pilota B kategorijas apliecību Diāna saņēma 2010. gada 21. septembrī – pēc tam, kad bija apguvusi paraplānu lidojumu teoriju un instruktoru Krišjāņa Sietiņa un Mihaila Vavilova vadībā izgājusi drošas lidošanas kursus paraplanierisma skolā un klubā "Adrenalīns". Tagad viņa ir Latvijas Paraplanierisma federācijas paraplānu pilotu sarakstā, un ne tikai sarakstā, bet arī iespēju robežās cenšas vasarā rast kādu brīvu dienu savam vaļaspriekam.
Interesanti, ka pirms pieciem gadiem, slēpojot Austrijā kopā ar ģimeni, paraplāna lidojumu tandēmā ar instruktoru no kalniem izmēģināja vīrs Guntars un meita. Kalnos Diānai neiznāca palidot ar paraplānu, bet pēc tam, sazinoties ar klubu "Adrenalīns", izdevās iesaistīties lidojumos. Viņa atceras: – Tā bija saulaina vasara, kad gāju kursos. Vislabāk bija lidot no rīta un vakarā, kad gaiss ir mierīgs kā piens. No rīta aizbraucu uz Krustpils lidlauku, palidoju kopā ar instruktoru, iepatikās, kaut tas nav tas vārds, jo jāprot uz priekšu paredzēt, reaģēt, kā rīkoties brīdī, kad kas notiek. Mācīšanās sastāvēja no divām daļām – teorijas un prakses. Galvenais – paraplāna vadība un drošība. Par fizikas likumiem gaisā vairs nestāsta, viss ir jāapgūst uz zemes. Jāprot ne tikai pacelties, savākt paraplānu, nolaisties. Tur, gaisā, ir baigā fizika, nav tā, ka visu virza tikai vējš. Kad saņēmu pilota apliecību, biju kā spārnos, un sekoja aktīvākais lidojumu laiks. Beidzamajos gados neesmu bijusi tik aktīva.
Sākumā paraplāns tika nomāts, bet tagad Diānai ir savs ekipējums. Ar paraplānu var lidot Krustpils lidlaukā, Rumbulas lidlaukā, kā arī Jūrkalnē. – Latvija ir tā vieta, kur dzīvot uz zemes, maz ir kalnu, arī Gaiziņš ir tikai paugurs, no kura nevar pacelties ar paraplānu. Lidot jau var visur, vienīgi pacelties tālajiem lidojumiem visērtāk ir Krustpils lidlaukā. Rumbulā var palidināties pēc darbdienas beigām vai brīvdienās, jo ir gaisa telpas ierobežojums. Jūrkalnē – lido dinamikā gar stāvkrastu, ja ir atbilstošais vējš. Ja pūš dienvidu, dienvidrietumu vējš, arī Skrīveros no Aizkraukles pilskalna var palidot bez vinčas. Klubs "Adrenalīns" organizē regulārus izbraucienus, salidojumus, arī sacensības. Taču mana aizraušanās sākās ne jau tāpēc, ka gribas būt brīvam kā putns, bet paskatīties, kā viss izskatās no augšas. No vienas puses, tas ir nedaudz biedējoši – jo augšā esi viens un pats par sevi. Taču, kad bailes no augstuma pārvar, ir skaisti visu vērot ar acīm, jo lidojot jūt virmošanu – emociju un adrenalīna pietiek ilgam laikam.
Skats – zeme kā spēļu metamais kauliņš, bet mākonīši izkārtoti kā metamā kauliņa sešnieka punktiņi. Daudz laimīgo punktiņu, daudz laimīgo ložu. Dzīvē tā ir – lai labāk saskatītu, jāpamaina skatpunkts.
"Lidot – tas ir super!" – tāds ir kluba "Adrenalīns" moto, – atzīst Diāna.
Ieskatu paraplānistu gaitās var gūt arī mājas lapā www.adrenalins.lv.
Viņa piebilst: – Katram cilvēkam vajag to mierīgo prātu. Ja darbā esi sastresojusies, piemēram, par mikrouzņēmuma nodokli, ir jāmēģina distancēties un atrast laiku kādam vaļaspriekam. Ja nesanāk "pa mākoņiem", var kaut vai orientēšanās kārtās izskrieties tepat uz zemes, ko arī daru, un arī orientēšanās ļauj pamainīt skatpunktu.