Par godu saukties par viena no mūsdienās visvairāk izplatīto ēdienu – fritēto vai vienkārši frī kartupeļu – radītāju cīnās Francija un Beļģija. Lai gan ASV un lielākajā daļā pasaules valstu šo ēdienu dēvē par „French fries", paši beļģi ir svēti pārliecināti, ka kartupeļi „sneck" radušies Beļģijā.
Kā pamatojumu viņi atceras nostāstu par to, ka 17. gs. kādā sevišķi aukstā ziemā aizsala visi Valonijas ezeri un upes un kāds krodzinieks viesiem iecienīto cepto zivtiņu vietā sāka piedāvāt eļļā vārītus kartupeļu salmiņus; drīz tie kļuva populāri visā pasaulē. Iespējams, tieši šajā leģendā arī slēpjas strīda cēlonis – Beļģijas dienvidu iedzīvotāji valoņi pēc valodas drīzāk ir franči, un leģenda taču nenorāda krodzinieka precīzo tautību. Katrā gadījumā, „Frī kartupeļu muzejs" šopavasar vēra durvis tieši Beļģijā (Brigē), un arī pavārs Mārtiņš Sirmais savā raidījumā „Kulta ēdieni" frī dzimteni meklēja tieši šajā zemē.
Par kartupeļu čipsiem, šķiet, ir lielāka skaidrība. Ja var ticēt noturīgai leģendai, mūsdienās tik populārie kartupeļu čipsi radušies, pateicoties amerikāņu dzelzceļu magnāta Korneliusa Vanderbilta kaprīzei. 1853. gada vasarā viņš pusdienoja Saratoga Springsas (ASV) viesnīcas „Moon Lake Lodge" restorānā, kas bija slavens ar saviem izcilajiem frī kartupeļiem. Šoreiz gan viņš ar restorāna firmas ēdienu nebija apmierināts – viņaprāt, kartupeļi bija sagriezti pārāk biezās šķēlēs, un viņš tos sūtīja atpakaļ uz virtuvi. Šefpavārs indiānis Džordžs Krams nolēma kaprīzo kungu izjokot: viņš sagrieza kartupeļus bezmaz vai papīra biezuma šķēlītēs un apcepa tās. Jokam bija pavisam negaidītas sekas – gan magnātam, gan viņa draugiem jaunais ēdiens tā iegaršojās, ka „Saratogas čipsi" kļuva par restorāna iecienītāko ēdienu un drīz vien bija populāri arī visā valstī. Eiropu čipsi sasniedza 1935. gadā, bet īsta sāļās uzkodas „mānija" te sākās sešdesmitajos gados.
Kā daudz kas cits no „izkurtējušā kapitālisma" kārdinājumiem, čipsi Padomju Latvijā praktiski nebija pieejami. 1971. gadā kolhozs (vēlāk – agrofirma) „Ādaži" uz norakstītām PSRS iekārtām sāka ražot čipsu „vectētiņus" – kartupeļu salmiņus. Pēc gada no Holandes firmas nopirka jaunas iekārtas, ar kurām turpināja „Maskavas kraukšķīgos kartupeļu salmiņus" ražot no 1985. līdz 1992. gadam, kur sākumā ražoja pasaulē tik ļoti populāros frī kartupeļus, bet, saduroties ar poļu lētākas produkcijas spēcīgu konkurenci, tika pieņemts lēmums attīstīt čipsu ražošanu. Sākumā tos cepa uz esošās ražošanas iekārtas, bet 1994. gadā rūpnīcā uzstādīja īstu čipsu ražotni. Pirmie čipsi bija bez papildu garšas, tikai ar sāli, tad radās čipsi ar paprikas, bekona, diļļu utt. garšu.
Šodien „Ādažu" rūpnīca ir viena no modernākajām Baltijā un Skandināvijas valstīs, tās ražotajā sortimentā ir vairāk nekā 30 dažādu produktu, kas tiek arī eksportēti uz ārzemēm. Ražošana turpina attīstīties – šogad pārdošanā parādījās „Ādažu vafeļčipsi".