Kristofora Kolumba jūrnieki 1492. gadā eiropiešiem atklāja ne tikai Jauno Pasauli, bet arī tabaku. Amerikas indiāņi tabaku gan smēķēja, pamatā reliģiskos rituālos, gan šņauca, gan košļāja. Indiāņi Kolumbam uzdāvināja kaltētu tabakas lapu saišķi, bet viņš, dāvanu nenovērtējis, to izmeta pāri bortam. Kolumba jūrniekus gan smēķēšana ieinteresēja, un viņi drīz apguva šo māku.
1501. gadā aprakstīts pirmais „antismēķēšanas kampaņas" upuris – dievticīgie spāņi, ieraudzījuši, ka jūrnieks Rodrigo de Heress no mutes pūš dūmus, bija svēti pārliecināti, ka viņā iemiesojies velns, un viņš vēl varēja būt laimīgs, ka tiesa aprobežojās tikai ar viņa ieslodzīšanu cietumā. Laikam gan tas nelīdzēja – 1531. gadā tika iekārtota pirmā tabakas plantācija Eiropā. 1561. gadā Francijas sūtnis Lisabonā savai karalienei Katrīnai Mediči nosūtīja tabaku un rekomendēja kā brīnišķīgu līdzekli pret migrēnu. XVI gs. parādījās traktāti par aizjūras auga lietderīgumu. Holandiešu ārsts Žils Everarsts (attēlā) par tabakas ārstnieciskajām īpašībām izdeva traktātu „De Herba Panacea" („Augs – brīnumzāles"). Mediķi rekomendēja smēķēt un košļāt tabaku terapeitiskos nolūkos, saņurcītas tabakas lapas likt pie sāpošām ķermeņa vietām, lietot tabakas sulas kompreses. XVI-XVII gs. ar tabaku ieteica ārstēt zobu sāpes, nagu izkrišanu, parazitozi, iekaisumus, vēža audzējus, toksikozi no indīgu čūsku un kukaiņu kodumiem, sifilisu, bet iepūšot dūmus ausī – ausu sāpes. 1665. gadā Londonas skolēniem, lai izvairītos no saslimšanas ar mēri, ieteica klasēs smēķēt.
1624. gadā pāvests Urbans VIII aizliedza smēķēšanu visā pasaulē un piedraudēja izslēgt no baznīcas tos, kas smēķēs svētu vietu tuvumā. Pāvests Benedikts XIII, pats kaislīgs smēķētājs, aizliegumu atcēla. 1799. gadā Vatikānā tika atvērta sava tabakas fabrika.
Jau XVI gs. botāniķi norādīja uz tabakas toksiskumu, XVII gs. viņus atbalstīja arī ārsti. Zviedru mediķis Eliass Tillemans 1670. gadā savā diplomdarbā apskatīja smēķēšanas kaitīgo iedarbību uz atrofijas slimniekiem. Bet vēl 1920. gados pārdošanā bija „antiseptiska ziede" no lanolīna un apdedzinātām tabakas lapām. Firma „R. J. Reynolds Tobacco" reklamēja cigaretes kā atslābinošu līdzekli, ko izmantojot arī ārsti: „Ārsti smēķē „Camel"!" 1954. gadā parādījās publikācija „Mirstība starp smēķējošajiem ārstiem", un sākās pretcigarešu kampaņa. 1955. gada septembrī aizliedza tabakas izstrādājumu reklāmās pieminēt ārstus. Daudzskaitlīgi pētījumi apstiprināja, ka smēķēšana paaugstina plaušu vēža un citu slimību risku. Bet tik un tā, piemēram, ASV 1968. gadā izsmēķēja 544 miljardus cigarešu. Mūsdienās 80% cigarešu patērē mazāk attīstītās valstis.
18.05.2018.