Senos laikos sevis sakopšanai pēc „lielās vajadzības" lietoja lapas, zāli, sienu, pat spalvainus mājdzīvniekus. Austrumu tautas tam lietoja tikai „slikto" – kreiso – roku, labo lietoja ēšanai. Romas publiskajās tualetēs lietoja sūkli ar kātu – starp lietošanas reizēm to turēja traukā ar sālsūdeni.
Ķīnieši jau gadsimtiem rakstīja uz papīra, nav brīnums, ka tualetes papīrs radās Ķīnā. Pirmo reizi tas minēts 589. gadā, toreiz to lietoja tikai imperators. Vēlāk pie tā tika arī viņa ģimene un galms. 1393. gadā galmam jau piegādāja 720 000 60 × 90 cm lielas papīra lapas (vajadzīgo daudzumu no tām noplēsa). Imperatora Hong Vu ģimene šajā gadā patērēja 15 000 lapu sevišķi maiga un iesmaržota papīra. Eiropa vēl ilgi iztika ar dabiskiem materiāliem, vienīgi karaļi varēja atļauties zīda gabaliņus, „zemāk dzimušie" – aitu vilnu, mitras lupatiņas (franču augstmaņi -pat apšūtus ar mežģīnēm). Situācija mainījās pēc 1700. gada, kad parādījās avīzes – cilvēki pamanīja, ka to gabaliņi ir pat ļoti noderīgi.
Pirmos tualetes papīrus rūpnieciski 1857. gadā sāka ražot amerikānis Džozefs Gaietijs – koka kastītē iesaiņotas ar alvejas ekstraktu piesūcinātas kvadrātiskas papīra lapiņas, kas saucās „Gayettys medicated Paper". Gaietijs par savu izgudrojumu bija tik lepns, ka uz katras lapiņas drukāja savu uzvārdu. Tualetes papīru rullīšos 1871. gadā patentēja amerikānis Sets Vīlers, 1880. gadā Viljama Okloka firma Britisch Perforated Paper Company rulonos papīra gabaliņus nodalīja ar perforāciju. Lielu panākumu viņa produkcijai nebija – racionālie briti to uzskatīja par laba papīra izniekošanu un turpināja dot priekšroku vecām avīzēm uz nagliņas. Tomēr XIX gs. astoņdesmitajos gados Eiropā tualetes papīra uzvaras gājiens vairs nebija apturams. Tajā laikā vienā rulonā bija 1000 samērā raupja papīra gabaliņi; 1958. gadā ASV izveidoja speciālu mīkstāku papīru, kuru drīz sāka lietot visā pasaulē. XX gs. piecdesmitajos gados britu firma Andrex sāka ražot divu slāņu papīru – arī no mīksta papīra. 1972. gadā pirmo reizi tirgū parādījās triju kārtu papīrs.
Mūsdienās tualetes papīrs kļuvis par pirmās nepieciešamības preci. 1973. gadā pasaules naftas krīze ierobežoja dažas ražošanas nozares. Japānā izplatījās baumas, ka tualetes papīra paliks mazāk – izcēlās panika, papīru trakā steigā izpirka, un tas patiešām kļuva daudz grūtāk pieejams. Arī ASV 50. štats – Havaju salas – līdzīga iemesla dēļ bija spiests atgriezties pie vecajām, labajām avīzēm. Arī Latvijas iedzīvotāji, ļoti iespējams, atceras padomju varas pēdējo gadu garās rindas pie tirdzniecības vietām, kur bija „izmesti" kārotie tualetes papīra ruloni.
02.11.2018.