Oktobra beigās "Stara" redakcija saņēma ziņu no "AS Tallink Grupp", ka kuģniecība, vēloties dāvināt bērniem jautras brīvdienas, aicina mammas un tētus, vecvecākus un krustvecākus, bērnus un viņu draugus doties ceļojumā ar prāmi "Silja Festival" uz Stokholmu, draudzēties, dziedāt un dejot kopā ar talantīgām bērnu grupām jau par tradicionālo kļuvušās nedēļas "Bērni bērniem" ietvaros.
Starp bērnu koncerta dalībniekiem bija arī madonieši – popgrupa "Smaidiņš" Solveigas Stafeckas vadībā un Ināras Cakules vadītā deju grupa "Aliens". Izbaudīt ceļojumu uz Stokholmu kopā ar "Tallink" un atspoguļot to sava laikraksta lappusēs tika uzaicināta arī "Stara" žurnālistu ģimene.
Dodamies ceļā
Saule rietēja lēni. Tā ilgi spoguļojās Hansabankas augstceltnes stiklotajā fasādē, ļaudama ceļotājiem uzskatāmi saprast, kāpēc ēka tiek saukta par Saules akmeni. Pasažieri steidza sevi iemūžināt uz arvien tālāk paliekošā Rīgas centra fona. Romantiskākie un izturīgākie palika uz augšējā klāja, gaidot kuģa iebraukšanu jūrā, praktiskāk domājošie devās baudīt zviedru galda gardumus. Ceļojums bija sācies.
Vakara vadītāja pūles iekustināt šova bārā sanākušo publiku vainagojas ar panākumu, un no balkona atskan zviedru tūristu uzmundrinājums māksliniekiem "Go, children, go!"*
Nu laiks mūsējiem – sāk "Smaidiņš", turpina "Aliens". Pēc tam vēl dzied "Knīpas un knauķi" no Rīgas, un izklaides karuselis nakts garumā ar dejām, atrakcijām, izlozēm un karaoki ir iegriezts.
Pagrozīties starp šērām
Pēc nakts izklaides galvenais uzdevums – nepalaist garām kuģa "grozīšanos" starp šērām. Saulainā rītā tas esot neaprakstāms skats. Rīts ir apmācies, tomēr novērtējam šēru iedzīvotāju "klasisko komplektu" – skaisti apkrāsotos "šokolādes namiņus" ar karoga mastu pagalmā, neticami kārtīgo pagalmu un kuģīša vai laivas piestātni.
Daudzās salas pirms Stokholmas ir kļuvušas par ekskluzīvu dzīvojamo rajonu. Beidzot tuvojamies Stokholmai, kuras nosaukums tulkojams kā "pilsēta starp tiltiem". Un ne velti, jo 14 Stokholmas salas ir savienotas ar 57 tiltiem. Zinātāji stāsta, ka Stokholmu, pateicoties daudzajiem kanāliem, bieži sauc par "Ziemeļu Venēciju".
Stokholmas apgūšana
"Do You have a ticket?"** – jautā pienākušais zviedru kungs, pamanījis, ka, izkāpuši no prāmja, mīņājamies pie tuvākās autobusa pieturas, mēģinādami apjaust, kur atrodamies, cenšoties atcerēties labi domātos "Tallink" Rīgas biroja meiteņu dotos padomus un kaldami plānus, kā atrāk nokļūt Stokholmas centrā. Solīdais kungs mums laipni norāda virzienu uz vajadzīgo autobusa pieturu. Domās piešķiram zviedriem bonusu par atsaucību. Pēc brīža piebrauc 1. autobuss, un Stokholmas "apgūšana" var sākties.
Izkāpuši Hötorget pieturā, varam sākt pastaigu pa pilsētu. Jau pirms brauciena, iepazīstoties ar Stokholmas tūrisma piedāvājumu, sapratām, ka 6 stundas pilsētas iepazīšanai ir tikpat kā nekas. Tāpēc bija skaidrs, ka no muzeju apmeklējumiem (Stokholmā ir vismaz 75 muzeji) nāksies atteikties. Izvēlamies ekonomisko variantu – pastaigu pa vecpilsētu un, ja paliks laiks, kāda muzeja apmeklējumu.
Rudens vecpilsētā
Vecpilsēta ir mūsu galvenais apskates objekts, tāpēc, izkāpuši no autobusa un nokļuvuši tirgū, nobrīnāmies par milzīgo gaileņu piedāvājumu un pa Karalienes ielu dodamies uz vecpilsētu.
Stokholma kopš 1520. gada nav bijusi ierauta nevienā karā, līdz ar to bijusi pasargāta no kara iznīcības. Ielas joprojām ir viduslaiku plānojumā, ēkas labi saglabājušās, vecpilsēta pārbūvēta un paplašināta 17. gadsimtā, kad Zviedrija bija viena no Eiropas dominējošajām valstīm un plašas impērijas centrs, kura ietvēra visu Baltijas jūras piekrasti.
Pārejam pāri tiltam, uzmetam aci Rātsnamam un Riddarholmen saliņai. Tā ir vieta, kur atrodas piemineklis Birger Jarl – vīram, kas dibinājis Stokholmu pirms 750 gadiem.
Līdz sardzes maiņai karaļa pils pagalmā vēl ir laiks, un to nolemjam veltīt pastaigai pa vecpilsētas šauro ieliņu labirintiem. Stokholmas katedrāle, Alfrēda Nobela muzejs, mazās ieliņas ar suvenīru bodītēm, mākslas saloni, antikvariāti, kafejnīciņas, šokolādes veikaliņš, apavu veikals (durvīs iekārtā zīmīte vēsta – "Mēs esam ciet, jo gatavojam jums apavus"), viss tiek aplūkots nonstopā, un, lūk, esam atpakaļ pie karaļa pils, lai noskatītos goda sardzes maiņas ceremoniju. Nostājamies pie ierobežotājstriķīša blakus pļāpīgajiem ķīniešiem, skaļajiem ungāriem, lietišķajiem krieviem (kuri pat šeit sazvanās ar mājās palicējiem un "kārto lietas") un skeptiskajiem latviešiem, kuriem savukārt liekas, ka šeit cilvēku par daudz, goda sardzes kareivju par maz, un vispār – kāpēc ceremonija sākas 15 minūtes pēc divpadsmitiem?
Sardzes maiņa arī mums liekas par īsu, nav arī jātnieku un pūtēju orķestra defilē programmas, ko varot vērot sestdienās.
Vēl nopriecājamies par kubisma formām koku lapotņu rudenīgajās "frizūrās" pie Riksdāga, un vecpilsētas "skrējiens" ir noslēdzies.
Viena kuģa muzejs
Uz Djurgårdsbron tilta satiekam mūsējos – "Smaidiņš" un "Aliens" nāk mums pretī. Viņi izvēlējušies līdzīgu apskates programmu, tikai realizē to pretējā virzienā.
Nolemjam apmeklēt vienu no slavenākajiem apskates objektiem Zviedrijā – Vasa muzeju. Tajā aplūkojams pasaulē vienīgais 17. gs. kuģis, kas ir saglabājies līdz mūsdienām. Ap 700 kokgriezumiem rotātais un lielgabaliem pārkrautais burukuģis bija Zviedrijas flotes lepnums. 1628. gadā kuģis tika nolaists ūdenī. Lēnā gaitā izbraucot no ostas, pēkšņi saceļoties brāzmainam vējam, "Vasa" nogrima, nobraucis vien 1300 metru. Aizmirstībā tas atradās 333 gadus un dienasgaismu atkal ieraudzīja tikai 1961. gadā.
Saulriets atpakaļceļam
Atkal saulriets romantiķiem, vakariņas, bērnu koncerts un vakara izklaides programma ar karaoki un nakts šova programmu "Dzīve kā cirks".
Par kruīza iespaidiem vaicājam diviem popgrupas "Smaidiņš" dziedātājiem – Helēnai Juhnovičai un Ralfam Liģerim.
Ralfs spriež, ka bijis labi. Publika arī uzņēmusi atsaucīgi. Kopā ar "Aliens" dejotājiem apmeklējuši rakstnieces Astridas Lindgrēnes muzeju, paticis brauciens ar vilcieniņu un milzīgā žurka. Bijuši arī Vasa muzejā.
Helēnai arī paticis Astridas Lindgrēnes izklaides pasaules apmeklējums, tikai pēc nakts šūpošanās uz kuģa nedaudz reibstot galva. Ejot pāri tiltam uz vecpilsētu, licies – pat tilts viļņojas.
Abiem patikuši arī Stokholmas ielās redzētie mākslinieki, kuri iejutušies Maikla Džeksona, bronzas cilvēka un eņģeļa lomās. "Mēs redzējām, tur filmēja slēptā kamera" – viņi saka.
Atpakaļceļā no Rīgas mini aptaujā par pašu spilgtāko iespaidu arī citi bērni piekrīt – Maikls Džeksons esot bijis pats labākais.
* Aiziet, bērni, aiziet! (angl.)
** Vai jums ir biļete? (angl.)
Autors: MĀRIS PIDIKS
AINAS PIDIKAS foto