Pastaigā skaitām acis, ausis, rokas, degunu, muti. Pļavā ganās govs.
– Rihard, cik govij kāju?
– Tā kā komanda.
Braucam uz Alūksni. Rihards uzvelk bikses ar noņemamiem galiem.
Viņš piekodina:
– Ome, neaizmirsti biksēm paņemt uzgalīšus!
***
Skatāmies sporta sacensības. Es virtuvē strādāju. Rihards sauc:
– Ome, nāc ātri! Olijars jau atstutējās! (Ieņēmis starta pozīciju.)
***
Rihardam patīk sporta pārraides ar šķēršļu joslu, kur jālec pār barjeru un ūdens bedrē. Vienā reizē šī disciplīna nav paredzēta. Rihards jautā:
– Vai viņi pār stabiņu nemaz nelēks?
***
Pie mājas ceļ veikalu. Kad līst lietus, strādnieki nestrādā. Ar kaimiņieni runājam, ka viņi strādā pēc darba laika. Rihards piebilst:
– Nu ja, viņiem taču jāuzceļ kārtīgs veikals.
***
Riharda botā ielikta krēsla kāja. Viņš iesaucas:
– Ome, mana bota taču iespundēta!
***
Rihards lēnām spēlē akordeonu, taču nekas īpašs nesanāk. Tad es saku:
– Tev taču nekas tur nesanāk.
– Kā tu nesaproti, tā taču bēru mūzika!
***
Pļavā ganās divas govis. Vienmēr ir arī teliņš, taču šoreiz viņa tur nav.
– Kur tad teliņš?
– Teliņš ir kūtī.
– Viņu aizmirsa paņemt līdzi?
***
Mamma paciemojas un aizbrauc uz Rīgu. Rihards saka:
– Ome, es esmu saskumis kā suns.
***
Renārs (6 g.) ienāk istabā un prasa:
– Mamm, vai tu mani nēsāji zem sirds?
– Nu, protams.
– Tu daudz ēdi, lai es izaugtu liels?
– Jā!
– Kur es piedzimu?
– Kad biji izaudzis, tu piedzimi Madonas slimnīcā.
Nākamajā dienā zēns atkal prasa:
– Mamm, kā tu mani dabūji iekšā? Tu mani noriji?
Iesūtījusi TEKLA REINIKA
01.06.2018.