Madonas pilsētas kultūras namā nākamnedēļ skatītājus priecēs mūsdienu deju koncertuzvedums „Es gribu kā bērns vēl just", kas norisināsies trešdien, 11. aprīlī, pulksten 17. Uzvedums ir madonietes, kādreizējās mūsdienu deju grupas „Aliens" dejotājas VITAS GRŪBES diplomdarbs. Par saviem pirmajiem soļiem dejā, gaidāmo koncertuzvedumu un savas profesionālās dzīves sasaisti ar deju pasauli laikrakstam „Stars" plašāk pastāstīja topošā deju un ritmikas skolotāja Vita.
„Bērnībā vienmēr sapņoju, ka kļūšu vai nu par dziedātāju, vai frizieri, kā jau vairums mazu meiteņu. Domu, ka varētu kļūt par skolotāju, noteikti nepieļāvu. Kaut gan savas deju gaitas uzsāku jau 2. klasē, mūsdienu deju grupā „Aliens", nekad nebiju domājusi, ka kādreiz tieši šis hobijs kļūs par pamatu manai izvēlētajai profesionālajai darbībai," atzīst Vita Grūbe.
Madonas vidusskolas laikā viņa paralēli apmeklējusi arī mūzikas skolu, absolvējot vijoles klasi, vieglatlētikas treniņus. Katra diena bijusi aizpildīta ar mācībām un hobijiem. Plašās intereses, kā izrādījās, kļuva par šķērsli, 12. klasi absolvējot, jo vajadzēja izlemt – kur doties un ko no tā visa turpināt tālāk? Vita Grūbe pastāsta: „Pēc vidusskolas devos uz Rīgu, protams, apsvēru iespēju jau tad studēt kaut ko saistībā ar deju, bet laikam nobijos… Iestājos LKA Latvijas Kultūras koledžā, programmā „Kultūras menedžeris ar specializāciju mediju producēšanā". Neteikšu, ka biju sajūsmā un ka tas bija „mans lauciņš", taču parasti savus iesāktos darbus pabeidzu, tā arī koledžu 2014. gadā absolvēju. Protams, ir lietas, kas no šajā skolā un programmā apgūtā šobrīd ļoti noder, piemēram, video montāža, ar ko darbojos kaut vai iesācēja līmenī. Tajā pašā gadā piedzīvoju arī ceļgala operāciju, tomēr izlēmu, ka riskēšu un mēģināšu iestāties Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas, tagadējās Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas, programmā „Deju un ritmikas skolotājs". Dejots nebija kopš vidusskolas beigšanas, un ceļgals pēc operācijas arī vēl ļoti sāpēja, taču budžeta grupā kaut kā tiku un sapratu, ka atkāpšanās ceļa jau vairs nav."
Sava dzīves ceļa meklējumi būs atveduši līdz pēdējam studiju gadam un nupat jau – diplomdarbam, kas tiks nodots skatītājiem. Vai izvēli par labu dejai nenožēlo? „Koledžas laikā pāris reižu mani pieaicināja kā palīgu žetonvakara priekšnesumu izveidē, tieši attiecībā uz horeogrāfiju un tās iemācīšanu. Tad es sapratu, ka tas ir tas, ko vēlos darīt. Uzsākot studijas, protams, vēl nezināju, ko darīšu prakses laikā un pēc skolas absolvēšanas, kur veidošu savu kvalifikācijas darbu. Madonā, kad vēl pati dejoju, nekad nebiju saskārusies ar klasisko deju – baleta pamatiem, taču nu man tas viss bija ļoti ātri jāapgūst, jo vēlējos turēt līdzi kursabiedriem un saglabāt arī savu budžeta vietu. Pirmo mēnesi pie baleta stieņa tiešām stāvēju ar asarām acīs, vispār nesapratu, ko no manis grib… Bet esmu cīnītāja – nedaudz vairāk piestrādāju mājās patstāvīgi, un jau drīz viss nesaprotamais vairs nemaz nelikās tik nesaprotams. Tā, nu esmu nocīnījusies līdz 4. kursa beigām, un jāteic – viss svarīgākais vēl tikai priekšā," viņa atzīst.
Studente secinājusi, ka Rīgas dzīve nav viņai piemērota, jau sen tirda doma par atgriešanos dzimtajā Madonā. „Tādēļ es ļoti novērtēju un priecājos, ka mana kādreizējā deju skolotāja, mūsdienu deju grupas „Aliens" vadītāja Ināra Cakule mani tik laipni uzņēmusi pie sevis praktizēties. Šobrīd ar lielu viņas palīdzību veidoju savu kvalifikācijas darbu, ko varēsit vērot nākamtrešdien, 11. aprīlī, Madonas kultūras nama lielajā zālē. Tas būs koncertuzvedums, kura pamatdomu laikam varētu definēt kā cilvēka nebeidzamo vēlmi tiekties pēc tā, kā viņam it kā, viņaprāt, trūkst. Par to, kā bērni vienmēr ātrāk grib būt pieauguši, bet pieaugušie – atkal baudīt bērnības izjūtas. Un tajā pašā laikā arī par to, ka laika ritums nav cilvēka sabiedrotais un ir jānovērtē katra dzīves diena, negaidot to vienu – šķietami gaišāko. Laika koncerta tapšanai nav bijis nemaz tik daudz, dažas dejas varētu nosaukt par vēl „zaļām", bet ceru, ka skatītāji būs saprotoši un priecāsies par dejotājiem, viņu sniegumu un dejas prieku. Ceru arī, ka šis koncerts nebūs pēdējais šeit, Madonā. Ļoti gribētos palikt te, vietā, kur viss reiz sācies, un nodot savas jauniegūtās zināšanas jaunajiem dejotājiem cerībā, ka varbūt kāds no viņiem kādreiz izvēlēsies tādu pašu dzīves aicinājumu," teic Vita.
06.04.2018.