Saksofona „tēvs", beļģu mūziķis Ādolfs Antoins Jozefs Sakss jaunībā spēlēja flautu un klarneti, bet sapņoja par instrumentu, kas apvienotu klarnetes vieglo un silti vijīgo toni ar trompetes spēku un pamatīgo skanējumu.
Tēva, populāra mūzikas instrumentu izgudrotāja, iedvesmots, viņš 24 gadu vecumā 1840. gadā radīja instrumentu, kas ieguva viņa vārdu. Saksofona korpusu gatavo no misiņa, bet to pieskaita koka pūšamajiem instrumentiem, jo tā mēlīte ir no koka, dažreiz no niedres, un tieši šī detaļa instrumentam piešķir tā savdabīgo skanējumu. Mūziķis vispirms radīja bassaksofonu – instrumentu militāriem orķestriem, vēlāk citus instrumenta veidus – soprānu, altu, tenoru un baritonu, kā arī saksoragu, saksotubu un saksotrombu. Visi šie instrumenti ir atraduši pielietojumu ASV militārajos orķestros.
1842. gadā Ā. Sakss pārcēlās uz Parīzi. 1845. gadā viņš savus instrumentus demonstrēja karaļa ģimenei un ieteica tos izmantot militārajai mūzikai. Karalim instrumentu skanējums patika, viņš lika sarīkot atklātu konkursu starp parastu militāru kapelu un papildinātu ar Saksa instrumentiem – uzvarēja Sakss. Kopš tiem laikiem saksofoni ir neatņemama militāro orķestru sastāvdaļa. 1846. gadā Ā. Sakss savu instrumentu patentēja, bet 1849. gadā tas pirmo reizi skanēja koncertā – komponists Hektors Berliozs bija sajūsmināts par tā skanējumu.
Instrumenta ceļš gan nebija rozēm kaisīts. Daudzi mūziķi to ignorēja – varbūt aiz skaudības, ka to radījis parasts klarnetists, bet visniknākie ienaidnieki bija mūzikas instrumentu fabrikanti. Desmit gadu Ā. Saksam dažādās instancēs bija jācīnās pret patenta anulēšanu. Pēc dažādiem triecieniem un bankrotiem viņš 1894. gadā mira dziļā trūkumā. Viņa dēls tēva darbnīcu un patentu pārdeva Henrijam Selmeram, kura firma pastāv un plaukst vēl šodien – tās instrumentiem tagad ir kulta statuss.
Instrumenta popularitāte nāca līdz ar ASV džeza, sevišķi ar tā Ņūorleānas novirziena, kas nav iedomājams bez saksofonu skanējuma, uzplaukumu pagājušā gadsimta divdesmitajos, trīsdesmitajos gados. Ievērojamais džeza mūziķis Alfreds Baresels saksofonu nosauca par „svarīgāko melodiju instrumentu džezā". Parasti svinga orķestrī skanēja divi alti, divi tenori un viens baritons, bet leģendārajā Glena Millera 1937. gadā dibinātajā bigbendā neatkārtojamu skanējumu deva četri saksofoni un vadošā klarnete.
Mūsu dienās saksofons skan dažādos izklaides žanros un deju mūzikā, priecē gan roka, gan džeza cienītājus, bet tam vēl joprojām liegta pieeja simfoniskajiem orķestriem.
29.06.2018.