Esmu uzaudzis pie Daugavas un nevaru sevi iedomāties bez upes. Pirmais ūdenstūrisma pārgājiens notika 1977. gada vasaras nogalē, kad mēs, jauniešu pulciņš, pēc iestāšanās augstskolā nolēmām izvēdināt galvas un devāmies laiviņu braucienā pa Aivieksti no Švāna tilta līdz Gostiņiem.
Šis pasākums tā iepatikās, ka studiju gados kopā ar citiem šī atpūtas veida cienītājiem turpinājām braukt pa citām Latvijas upēm. Kad ģimenē piedzima divas meitas, man izveidojās sava komanda, un gandrīz katru vasaru mēs rīkojām upju braucienus. Šīs atmiņas nav aizmirstamas ne man, ne maniem bērniem.
Pirms deviņiem gadiem darbu uzsāku celtniecības uzņēmumā „Madonas būve", un ar savu aizraušanos esmu inficējis arī lielāko daļu kolēģu. Katru gadu mēs kopā ar ģimenēm un draugiem veicam vienu, divus ūdenstūrisma pārgājienus. Esam braukuši pa Gauju, Salacu, Mēmeli, Daugavu, Latgales ezeriem un citām upēm. Pirmdienās pēc šādiem braucieniem ofisā valda jautrība un skan smiekli, atceroties brīvdienās piedzīvoto, mūsu starpā valda koleģiālas un biedriskas attiecības.
Pirms pieciem gadiem ar vecākās meitas Agneses vīru iegādājāmies inventāru straujupēm un pavasaros sākām saņemt pietiekamu devu adrenalīna. Piedzīvojumu meklētājiem palu laikā nekur tālu nav jābrauc, jo Arona, Bērzaune, Ogre, Kuja, Veseta ir skaistas un interesantas upes.
Šoziem kopā ar SIA „A. A. Mežmalas" vadītāju Oskaru Petrovu un krāčūdens speciālistu Kasparu Celmiņu tika izveidota laivu noma „Mežmalu laivas", kas piedāvā ūdenstūrisma atpūtas maršrutus, divvietīgas smailītes un SOT laivas. Vienlaicīgi varam nodrošināt atpūtu piecdesmit cilvēkiem. Jauno ekipējumu esam testējuši, aprīlī braucot pa Aivieksti no Lubāna ezera dambja līdz Lubānai. Laivas ir komfortablas un stabilas, neviens neapgāzās. Šis brauciens bija vienreizējs, to var nosaukt par Amazones deltu Latvijā. Aiviekstē bija viens no augstākajiem ūdens līmeņiem, un upes gultni iezīmēja tikai virs ūdens palikušie krūmu gali, bija jābūt uzmanīgiem, lai upi nepazaudētu. Raugoties apkārt, pie apvāršņa redzamas meža kontūras, sajūta, ka braucam nevis pa Aivieksti, bet aiz dambja turpinās Lubāna ezers. Trīsdesmit kilometru posmā, ko veicām šajā pārgājienā, nav apdzīvotu vietu, un valda neierasts klusums, ko pārtrauc pīles, gulbji, rubeņi un dzērves, uz applūstošām salām pastaigājas stirnas. Brauciens noslēdzās siltā pirtiņā, pie kuras mēs pietauvojāmies (paldies Dzintara Galeja tētim par kurināšanu).
„Mežmalu laivas" sāk sezonu, par mums varat izlasīt www.mezmalaslaivas.lv, mums var atrakstīt [email protected].
Siltu, piedzīvojumiem bagātu vasaru!
Autors: ARVĪDS APFELBAUMS
Foto no personīgā arhīva