Daudzas lietas mūsu ikdienā ir tik noderīgas, ka tās agri vai vēlu vienkārši vajadzēja izgudrot. Tas attiecas arī uz mūsu palīgiem veikalos – iepirkumu ratiņiem.
Trīsdesmito gadu vidū Oklahomsitijas (ASV) „Humpty-Dumpty" lielveikalu ķēdes īpašnieks Silvans Natans Goldmans vēroja, kā sievietes nomokās, stiepjot pilnos iepirkumu grozus līdz kasei, pa ceļam ar nopūtu secinot, ka visu vēlamo iegādāties nevar – grozs jau ir pilns ar kaudzi. Grūti pateikt, vai Goldmans pirmkārt vēlējās atvieglot dzīvi pircējiem vai arī domāja par veikala peļņu, bet, sēžot savā kabinetā, viņš paskatījās uz pie sienas pieslietiem diviem saliekamiem krēsliem un iedomājās: ja tos savienotu un kājām pievienotu ritenīšus, pircēji grozus, turklāt krietni lielākus, varētu novietot uz sēdekļiem un starp plauktu rindām pārvietoties bez piepūles. Kopā ar savu līdzstrādnieku Fredu Jangu viņš ķērās pie darba un drīz saprata, ka sēdekļi ir lieki: stiepļu grozu, turklāt krietni lielāku, var piestiprināt tieši krēsliem; vēlāk arī ratiņu korpusu izveidoja no stieples. 1937. gada 4. jūlijā pa veikalu sāka ripot pirmie iepirkumu ratiņi. Sākumā pircēju attieksme bija noraidoša: vīrieši bažījās, ka izskatīsies pēc vārguļiem, kuri nespēj panest pilnos grozus, sievietēm tie atgādināja masīvus, tātad galīgi nemodernus bērnu ratiņus. Jauninājumu uzreiz pieņēma tikai gados vecākie pircēji. Goldmanam dzima nākamā ideja: viņš noalgoja dažāda vecuma izskatīgus abu dzimumu statistus, kuri smaidot ar pilniem ratiņiem braukāja pa veikalu, runājās ar pircējiem un no sirds ieteica nestiept smago grozu, bet izvēlēties ratiņus. Triks nostrādāja, ratiņi kļuva par iecienītu veikala piederumu (protams, auga arī veikala apgrozījums). Tos novērtēja arī Goldmana konkurenti – kad viņš 1938. gada 15. martā savu izgudrojumu patentēja, pārējo lielveikalu īpašnieki burtiski stāvēja rindā pēc licences, lai varētu tādus lietot arī savos veikalos. Goldmans dibināja „Folding Basket Carrier Corporation" un turpmāk savu naudiņu pelnīja, ražojot un tirgojot iepirkumu ratiņus. Konkurence nesnauda: 1948. gadā amerikāņu inženieris Orla E. Vatsons ratiņus pilnveidoja: sašaurināja to priekšgalu, bet aizmugures sienu izveidoja atlokāmu. Nu ratiņus varēja iestumt citu citā, un tie, gaidot pircējus, veikalā aizņēma mazāk vietas. Goldmans Vatsonu par patenta pārkāpšanu iesūdzēja tiesā, pēc ilgas tiesāšanās abi vienojās: Goldmans atzīst Vatsona patentu, bet tas, savukārt, Goldmanam izsniedz licenci savu jauninājumu izmantošanai. Laika gaitā ratiņus vēl uzlaboja, piemēram – ierīkoja plauktu lielākiem pirkumiem, ierīci monētai, kuru pēc ratiņu novietošanas vietā varēja saņemt atpakaļ, pat pievienoja bērna sēdeklīti vai silīti zīdainim.
06.03.2020.