„Mazs, mazs Mikimauss sēd uz podiņa, kas' aiz auss."
(Bērnu skaitāmpantiņš)
Pagājušā gadsimta divdesmitajos gados „Valt Disney Studio" īpašnieks kopā ar mākslinieku Eibu Aiverksu radīja virkni populāru multfilmu par trusīti Osvaldu, bet nenoformēja autortiesību aizsardzību, un personāžu sev pievāca filmu izplatītājs. Abi sāka domāt par jaunu galveno varoni.
Eibs ieteica virkni dzīvnieku, Volts izvēlējās peli. Pēc paša vārdiem, viņš par to domājis jau vilcienā, atgriežoties no neveiksmīgām sarunām par Osvaldu, un jau uzmetis skeču. Abi ķērās pie darba – un dzima vēlākā globālā ikona Mikipele (bieži dēvēta par Mikimausu). Sākumā jauno varoni gribēja nosaukt par Mortimeru, bet Volta sieva Lilliana apgalvoja, ka šis vārds mazam zvēriņam ir pārāk cēls, un piedāvāja Mikiju. Pirmās divas filmas „Lidmašīnu neprāts" un „Auļojošais gaučo" vēl bija mēmas, bet, kad 1928. gada 18. novembrī notika Disneja studijas pirmās skaņu multfilmas „Tvaikonītis Villijs" pirmizrāde (šo datumu pieņemts uzskatīt par Mikija dzimšanas dienu), gan filmas galvenais varonis, gan studija kļuva ārkārtīgi populāri; „Tvaikonītis" kļuva par kulta filmu. Mikijs bija pirmā zīmētā figūra, kas prata runāt, pirmos gadus balsi viņam „aizdeva" Volts pats. Tālākajos gados pelēna izskats mazliet mainījās: piemēram, viņš saņēma baltus cimdus, lai melnbaltajā versijā plaukstas nesaplūstu ar ķermeni. Interesanti, ka Mikija ausis vienmēr redzamas no priekšpuses – apaļas, lai kā arī būtu pagriezta galva. Sākās mazā pelēna (Disnejs gan apgalvoja, ka Mikija augums esot četras pēdas – apmēram 1,20 m) un līdz ar to arī Disneja uzvaras gājiens. Drīz vien aptaujas liecināja, ka pasaules mazuļi Mikimausu atpazīst labāk nekā Ziemassvētku vecīti. Tiesa, neiztika arī bez kurioziem: 1935. gadā Mikijam aizliedza parādīties uz Rumānijas ekrāniem – bija radusies versija, ka viņa izskats varētu izbiedēt bērnus. Pār Disneju sāka līt Amerikas kinoakadēmijas „Oskaru" lietus: savā mūžā viņš šai balvai tika nominēts 64 reizes, no tām 26 reizes to arī saņēma, tai skaitā 1932. gadā Goda „Oskaru" par Mikipeles radīšanu. 1934. gadā Mikmauss saņēma savu šķirkli pasaules slavenākajā enciklopēdijā „Encyclopedia Britannica", 1978. gadā kā pirmā zīmētā figūra – savu zvaigzni Holivudas slavas alejā, bet 2003. gadā bija 17. vietā pasaules izcilāko popkultūras ikonu sarakstā „VH1's 200 Greatest Pop Culture Icons". Disnejs radījis vēl virkni populāru multfilmu varoņu, tai skaitā 1937. gadā pirmo ASV krāsaino pilnmetrāžas zīmēto filmu „Sniegbaltīte un septiņi rūķīši". 1955. gadā viņš Anaheimā (Kalifornijā) atvēra pirmo Disnejlendu. Volts Disnejs mira 65 gadu vecumā no plaušu vēža 1966. gada 15. decembrī.
07.02.2020.