Šī gada pavasarī devos tālākā ceļojumā ar mērķi skatīt EXPO izstādi Osakā, Japānā. EXPO ir pasaules valstu izstāde, kur atbilstoši tā gada izstādes tematam speciāli iekārtotos paviljonos valstis demonstrē jaunākās tehnoloģijas, idejas un redzējumu par nākotni.
Pirms trim gadiem šādu izstādi apmeklēju Dubaijā, kas mani patiesi pārsteidza, jo tur radās sajūta, ka atrodos uz kādas citas planētas, Kosmosā. Tā kā tālākais punkts uz Austrumiem, ko biju apmeklējusi, bija Baikāla ezers un Kazahstāna, gribēju redzēt, kā cilvēki dzīvo vēl tālāk, Āzijā. Pirms trīs gadiem biju izplānojusi ceļojumu uz Sahalīnu, taču pagaidām šis mērķis ir jāatliek.
Neārstējama zinātkāre – redzēt citādo
Redzēt pasauli man ir vilinājums jau kopš pamatskolas, kad apzināti interesējos par ģeogrāfiju, piedalījos ģeogrāfijas olimpiādēs, ar interesi mācījos valstu galvaspilsētas un ar prieku zīmēju kontūrkartes. Atceros, ka angļu valodas stundās, mācoties un gatavojot stāstījumu par Londonu, pat iedomāties nevarēju, ka kādreiz turp varēšu aizbraukt. Igaunija un Lietuva toreiz šķita tālas ārzemes. Šķiet, tā ir mazliet neārstējama zinātkāre – redzēt cilvēkus, kas šķiet tik atšķirīgi, bet tomēr tik līdzīgi, izbaudīt dažādās kultūras, būt, sajust, domāt, iepazīt sevi un tikt ar sevi galā brīžos, kad no sajūtām varu raudāt vai kad jūtu – nu ir "māli".
Viendien skaitīju – valstu skaits, kas apmeklētas, ir aptuveni 70, viesnīcu rezervāciju vietnē statistika rāda, ka esmu apmetusies vairāk nekā 250 naktsmītnēs. Pārfrāzējot teicienu, varu teikt: nekur nav tik labi kā lidostā, kad zinu, ka mani tūlīt gaida atkal kaut kas jauns.
Plānojums un sapņi
Šis Āzijas brauciens ilga trīs nedēļas. Tas bija mans organizatoriski sarežģītākais ceļojums. Zināju datumu, kad varu izlidot uz Japānu kā galamērķi, un datumu, kad jābūt atpakaļ Latvijā. Grūtākais bija dialogs ar sevi, savām vēlmēm un nolemt, kuras vēl valstis apskatīt līdz nokļūšanai Osakā un kuras valstis – atpakaļceļā. Vai vēlos nedēļu skatīt, piemēram, Ķīnu, vai šo nedēļu sadalīt starp Ķīnu un Dienvidkoreju? Vai skatīt tikai Pekinu, vai vēl kādu pilsētu Ķīnā? Vai pārvietoties ar nakts vilcieniem vai pārlidot nakts stundās, lai taupītu dienas dārgo laiku? Vai snaust lidmašīnā, vai gulēt komfortablā viesnīcā? Vai braukt 1500 km no Pekinas uz Sjiaņu ar lēnāko un lētāko vilcienu, vai traukties ar 350 km/h un paspēt apskatīt arī vēl Šanhaju. Gribēju redzēt Seulu, kas atrodas vien divu stundu pārlidojuma attālumā no Šanhajas, arī reiz LTV raidījumā rādīto Space Walk Phohanā, un kāpēc gan neaizbraukt uz un Pusanu, ja tā atrodas vien nepilnu divu stundu braucienā? Un ceļot turp ar prāmi vai lidmašīnu – uz Japānas Fukuoku.
Loģistika un budžets
Jā, laiks bija ierobežots resurss. Zināju, ka Japānai veltīšu nedēļu, aplūkošu to, sākot no valsts dienvidiem līdz Saporo ziemeļos. Atlika izplānot trešo nedēļu – atpakaļceļu no Saporo uz Rīgu. Lidojot ar pārsēšanos, biļetes cena bija aptuveni 600-800 eiro. Šajā laikā tūristi steidz apskatīt sakuras, un biļešu cenas tiešajiem lidojumiem uz Eiropas pusi ir augstākas. Izpētot Āzijas budžeta aviokompāniju piedāvājumus, izvēlējos atpakaļceļā no Saporo lidot un apskatīt Taipeju, Singapūru un Dohu. Aptuveni trīs mēnešu vakarus, solīti pa solītim, veidoju brauciena maršrutu. Pārlidojumi arī bija maciņam draudzīgi – katrs aptuveni 70-120 eiro. Kopējais budžets tātad – aptuveni trīs tūkstoši eiro, kas varēja būt vēl mazāks, ja nebūtu gribējusi apskatīt dažādus ārpus pilsētu tūristu magnētus, piemēram, Ziemeļkorejas pierobežas demilitarizēto zonu vai Japānas galējo ziemeļu punktu. Ja prasības pret komfortu un ēdienreižu skaitu nav augstas, tad ceļošana nemaz nav tik dārga un pasauli var iepazīt plašāk un patiesāk. "Mazāk greznības, vairāk piedzīvojumu!" – tāds varēja būt mana šī ceļojuma moto un pirkstu turēšana krustiņā, lai arī šoreiz viss noritētu kā pa diedziņu.
Biļetes un maršruts ir kabatā
Uz izstādes atklāšanas dienu Osakā biļetes biju laimīgi iegādājusies internetā, cītīgi sekoju izpārdošanas laikam Japānā, cēlos naktī, lai nenokavētu tās iegādāties pirmajās izpārdošanas minūtēs. Līdzīgi kā ar dziesmusvētku biļetēm. Kad biļete bija iegādāta, sāku detalizētāk plānot braucienu.
Mans maršruts īsumā: lidojums uz Gruziju, Baku, Pekinu. Laiku Ķīnā izmantoju, lai apskatītu Pekinu, arī Terakota armiju Sjiaņā, tālāk pārlidojums uz Šanhaju. Tad lidojums uz Seulu, brauciens ar autobusu uz Phohanu un Pusanu. No tās – lidojums uz Fukuoku, lai gan iepriekš gribēju braukt ar prāmi. Taupot laiku, lidmašīna bija gan ātrāka, gan lētāka, tajā nedraudēja jūras slimība. Ar simpātisko japāņu ātrvilcienu ērti nokļuvu Hirosimā, tad Osakā. Ar komfortablu nakts autobusu – Tokijā. Tālāk sekoja 30 eiro lēts pārlidojums uz Saporo. Atpakaļceļā no Saporo divas dienas apskatīju Taibeju un Taivānas ziemeļu daļu iepriekš iegādātā ekskursijā, pārlidojums uz Singapūru un tās apskate, pēc tam – lidojums un astoņas stundas Dohā. Tad lidojums uz Stambulu un Rīgu.
Tas ir jāzina!
Šis maršruts, ko biju rūpīgi izplānojusi ne tikai pa dienām, bet arī pa stundām un minūtēm, ļoti labi apmierināja manu zinātkāri un iecerēto. Ceļojumus plānoju speciāli izveidotā tabulā ar kolonnām: datums, laiks, vieta, biļetes, saites, cena, iegādāts vai vēl jāpērk. Pievienoju kartes, kā nokļūt no viena punkta uz otru, metro plānu. Tas viss bija jāsaglabā tālrunī, jo, piemēram, Ķīnā, Google tulkotāja, meklētāja vai kartes pakalpojumi nav pieejami. Piemēram, biļetes gan uz muzejiem, gan vilcieniem Ķīnā tiek pārdotas noteiktas dienas pirms apmeklējuma, un ir jāreģistrējas viņu vietnē WeChat, līdzīgi kā mums visas darbības būtu jāveic tikai portālā Latvija.lv. Ne viss šajā lapā tiek tulkots angļu valodā, tāpēc tas bija liels izaicinājums tulkot, saprast iztulkoto, atbildēt, konkrētā datumā un laikā iegādāties biļeti. Daudz lasīju ceļotāju ieteikumus, skatījos video, kartes. Piemēram, ļoti rūpīgi lasīju citu valstu ceļotāju ieteikumus, lai no Saporo ar maršruta autobusu nokļūtu uz Sojas zemesragu salas ziemeļos, no kura redzama Sahalīna, un pēcpusdienā atpakaļ, jo bija jāpaspēj uz lidmašīnu lidojumam uz Taibeju.
Pieklājības frāzes strādā
Biju izrakstījusi un mācoties bieži atkārtoju dažādas pieklājības frāzes gan ķīniešu, gan korejiešu, gan japāņu valodās. Viegli nebija, bet interesanti gan. Zinu, kā ķīniešu valodā raksta vārdus "Ieeja" un "Izeja" – katru ar diviem simboliem, kā mājiņas. Tās es atpazinu, esot Ķīnā.
(Turpinājums sekos)
08.07.2025.