(Turpinājums no 11. jūlija)
Pietāte un cieņa
Japāņi mani pārsteidza ar cieņu pret līdzcilvēkiem. Bieži izmantoju metro un redzēju tikai divas reizes, ka kāds sarunājas pa tālruni, turklāt viens puisis bija pielicis roku pie mutes, lai saruna būtu pēc iespējas klusāka. Savukārt Dohas metro – pilnīgi pretēja aina. Un vēl Japānā, arī pārpildītā metro, sēdvieta, kas paredzēta senioram vai vecākam ar bērnu, netiek aizņemta. Arī japāņu atsveicināšanās, nedaudz paklanoties, man paliks atmiņā.
Dzīves un darba svinēšana
Rīta un pēcpusdienas stundās Tokijas ielās novēroju ļoti daudz biroja darbinieku. Tie ģērbti tumši zilos vai pelēkos uzvalkos, spodrinātās kurpēs un ar ādas portfeļiem-mugursomām. Sievietes – kostīmos, lietišķos apavos. Gandrīz visi bija ļoti smaidoši, ejot jokoja, sapratu, ka viņi prot priecāties un izskatīties laimīgi arī pēc darba dienas. Tik daudz biroja darbinieku vienkopus un vēl smaidīgu nebiju redzējusi pat Manhetenā. Šķita, ka visa pilsēta ir viens liels birojs. Pēc darba laika viņi pulcējās kafejnīcās, ieturēja maltīti, dzēra alu, bija ļoti līksmi un svinēja dienas noslēgumu un kopābūšanu. Parkos pusdienlaikā vai vakarpusē redzēju darba kolēģus, iespējams, viņi svinēja kāda projekta veiksmīgu realizāciju – tā, kā to esmu lasījusi japāņu organizāciju vadības grāmatās.
Singapūra mani pārsteidza ar tropu karstumu un lietu, arī ar tehnoloģiju inovācijām. Piemēram, vairāk nekā puse no pārtikā lietojamā dzeramā ūdens ir ļoti rūpīgi attīrīts kanalizācijas ūdens, ko viņi plāno arī eksportēt. Varu apliecināt – ūdens bija dzidrs, tīrs un garšīgs.
Tikumi, ko vērts mācīties
Mūsu pašu darba tikumu un attieksmi varam stiprināt, mācoties no ķīniešiem un japāņiem darba kultūru: spēju ātri pielāgoties situācijai, piemēram, izmantojot tehnoloģijas, lai pārvarētu valodas barjeru. Vērts mācīties arī mērķtiecību, ātru lietu kārtošanu, uzņēmējspēju un pārdošanas prasmi, jo "pārdot var visu!" – pat olai, saceptai ar sīpollociņiem, pasniegtai ar smaidu, būs garu garā cienītāju rinda. Varam mācīties cieņpilnu attieksmi, ieklausīšanos teiktajā, sajūtu radīšanu, attieksmi pret otra fizisko un emocionālo komfortu kaut vai tikai sabiedriskajā transportā.
Vai zinu, uz kuru valsti ceļošu nākamreiz? Šķiet, ļaušu nākamajam galamērķim izvēlēties mani. Atvēršos tam, kas sagaidīs tajā pasaules valstī vai daļā, kas atkal liks sevī atklāt ko jaunu.
Jāpaspēj, kamēr pasaules muzejs vēl ir atvērts!
15.07.2025.