Makšķernieki ir īpaši cilvēki – viņiem piemīt neizmērojama pacietība, liels entuziasms un nerimstošs azarts. Sākotnēji varētu šķist, ka galvenais ir iegūtais loms, taču, iedziļinoties makšķerēšanas būtībā, kļūst skaidrs – tieši process ir tas, kas tik ļoti saista. Tā uzskata arī ERVĪNS VANAGS. Viņš makšķerēšanas pieredzi sācis krāt jau kopš bērnu dienām, un tā Ervīnu aizrauj joprojām. Arī savā darbavietā – makšķerēšanas piederumu veikalā „Copes lietas" – viņš jūtas kā zivs ūdenī.
– Ar makšķerēšanu nodarbojos kopš sešu gadu vecuma, tātad jau divdesmit septiņus gadus. Intensīvi gan nesanāk tam veltīt laiku, bet, kad rodas brīvi brīži, aizbraucu uz copi. Makšķerēšana man patika jau no bērnības, atceros, kā braucu uz Jumurdu pie mammas tēva – mana vectēva. Joprojām atmiņā palicis, kā man uzsēja pirmo makšķeri, kas tolaik bija vienkāršs lazdas kāts. Pie vectēva mājas bija neliela upīte – Jumurdas upīte, un tur arī sākās mana aizraušanās, tur tapa pirmās bildes, radās pirmās emocijas. Makšķerēšana sniedz mieru, klusumu un brīvību, kad varu atpūsties no problēmām un būt viens pats ar sevi. Protams, daba visapkārt un – galvenais – patika makšķerēt, – ar savu sirdslietu iepazīstina Ervīns Vanags.
Kad uzdodu viņam jautājumu, kuras ir Ervīna iecienītākās makšķerēšanas vietas, izskan atbilde: „Tādu ir daudz."
– Man ir viena iemīļota vieta Latgalē, bet jau kopš bērnības tuvs ir Visagala ezers. Esmu bijis arī Peipusā, bet tas gan bija ziemā. Vasarā nav vēlmes turp doties, labāk gribas dzīvoties pa vietējiem ūdeņiem. Galvenais jau ir laika ierobežojums, jo vasara ir tas posms, kad jādara daudzi darbi. Ziemā atkal var no visiem darbiem atpūsties. Kad dzīvoju ārzemēs, pacopēju arī Fēru salās, kur vienā pusē jūra, bet otrā okeāns. Taču tur ar lomiem man ne sevišķi veicās, palielīties nevaru. Esmu ticis gan pie lieliem, gan pie ne tik lieliem lomiem. Ja runājam par iecienītāko vietu samu copei, tā noteikti ir Aiviekste. Lielākās zivis, ko esmu noķēris, ir zandarts 7,6 kilogramu svarā, asaris, kurš svēra 1,3 kilogramus, lielākā līdaka bijusi vairāk nekā 1,16 metru gara un svēra aptuveni 12,5 kilogramus. Katrai zivij ir savs svars un lielums, piemēram, brekši izaug pat 7 vai 8 kilogramus smagi, bet es esmu noķēris tikai 3,5 kilogramus smagus. Galvenais ir vieta, kādā makšķerē, ir jāsaprot ezera vai upes sastāvs, grunts, kantes. Svarīgākais atrast labu vietu. Protams, mūsdienās šo procesu atvieglo eholote, – stāsta Ervīns.
Gluži tāpat kā pareizas vietas izvēle to, vai loms ķersies, ietekmē arī atbilstošas ēsmas izraudzīšanās. Piemēram, samiem iecienīta delikatese ir vistu vai cāļu aknas, kas pēdējā laikā kļuvusi populāra šo zivju pievilināšanas metode.
– Agrāk zivis labi ķērās uz parastu slieku, bet nu jau pēc paša un citu makšķernieku uzkrātās pieredzes jāsecina, ka šobrīd aknas ir labākā ēsma. Savukārt līdakai ir daudz pieeju – ir dienas, kad tā labi ķersies uz gumijas zivtiņu, un ir dienas, kad šī zivs labāk copēs, izmantojot roteri vai vizuli. Tāpēc jau šo mānekļu izvēle veikalos ir tik ļoti liela, lai varētu atlasīt dažādus veidus, tos mainīt, skatīties, kurā dienā zivis uz ko labāk ķersies. Mānekļi ir dažādu krāsu, smaguma, piemēroti dažādiem dziļumiem, – skaidro Ervīns.
Lielākoties lomus tīra viņš pats, lai gan sieva šad tad arī kādu zivi izķidā. Arī laukos, kad notiek makšķerēšana pie omes un vectēva, Ervīns uzņemas zivju tīrīšanu. Viņam arī patīk zivis pagatavot – gan žāvēt, gan cept krāsnī.
– Man pašam labāk patīk krāsnī ceptas zivis, vislabākie ir breksis un līdaka. Gatavoju tos pēc klasiskā standarta – majonēze, ķiplociņš, pipari, un krāsnī iekšā. Lai zivs izdotos garšīga, galvenais ievērot pareizu temperatūru. Protams, svarīgi, kāda zivs tiek gatavota un ko tai liks virsū. Man visvairāk patīk gan ķert, gan ēst līdakas. Ja būs vairāk majonēzes, zivs sanāks sulīgāka, ja mazāk – tad sausāka. Ja zivs būs nosegta, no tās neiztvaikos dabiskais mitrums, – knifiņos dalās Ervīns.
Ikvienam, kurš vēlas sākt nodarboties ar makšķerēšanu, Ervīns iesaka atrast dīķi neatkarīgi no tā, vai tas aizrauj vai ne. Ir pieejami daudzi maksas dīķi, kuros var iemēģināt roku copē.
– Var izmantot pludiņus, var makšķerēt ar gruntsmakšķeri jeb fīderu, savukārt tiem, kuri vēlas sākt spiningot, sākumā noderēs vienkāršs komplekts cenā līdz četrdesmit eiro. Ja šī nodarbe iepatīkas, tad tālāk jau var iegādāties ko nopietnāku. Man pēdējā laikā visvairāk sanāk makšķerēt ar pludiņu, bet visus iepriekšējos gadus spiningoju. Grunts makšķeri izmantoju tikai ķerot samus. Šogad vairāk ķeru karpas, tas notiek ar pludiņiem. Karpu ķeršana ir ilgs process, es varu sēdēt stundām ilgi un tā arī nesagaidīt copi, bet uz pludiņa tās ķersies vienmēr – mazākas vai lielākas, bet kaut kas vienmēr uzķersies. Esmu pat deviņas stundas nosēdējis un nevienu copi tā arī nesagaidīju, bet man galvenais ir process, atpūta pie dabas, ko arī izbaudu.
Kādu reizi pie manis mēdz vērsties pēc padoma, citu reizi pats iesaku, ko un kā labāk darīt, bet kopumā cenšos nejaukties, jo, kā saka – „Cik cilvēku, tik viedokļu", un es labāk izvairos no domstarpības. Katram ir sava taisnība. Dažus sīkumus pamācu brālim, bet viņam vairāk patīk medības. Esmu mēģinājis makšķerēšanā ievilkt arī sievu, bet, tā kā ģimenē ir mazi bērni, sieva bieži nevar braukt līdzi. Meita man vēl nav bijusi līdzi, dēls gan piedalījās kādā copē, bet viņam nav pacietības – mazs bērns tomēr. Ziemā viņš uz bļitkas, izmantojot mormišku, noķēra savu zivtiņu. Kad es braucu copēt, tas ir uz daudzām, nevis pāris stundām, – teic Ervīns.
22.06.2022.