„Maizi nekad nedrīkst likt uz galda ar pārgriezto pusi pret durvīm – tā aizdzenot projām svētību," tā vēsta latviešu tautas ticējums. Maizīte patiešām ir liela vērtība, kas jāgodā un jāciena. Atskatoties uz mūsu senču vēsturi, prātā nāk zeltaini rudzu lauki, traktors druvā un lielā mīklas abra. Darbs, kas tika ieguldīts, līdz uz galda varēja uzlikt tikko no krāsns izņemtu kukulīti, nebija viegls. Mūsdienās cilvēku ikdiena ir ļoti atvieglota – jebkurā veikalā pieejams plašs maizes klāsts, atliek tikai izvēlēties. Taču maizītes cepšana pašu rokām sniedz pavisam citas sajūtas un ļauj saglabāt senču tikumus un tradīcijas.
Indrānu pagastā dzīvo LĀSMA JAKUŠKINA – smaidīga, laipna un atvērta sieviete. Viņa ir viena no tiem cilvēkiem, kas pieturas pie agrāko paaudžu pārliecības un cep maizi pašai piederošā ceptuvē. Tā atvērta nesen, un pagaidām kukulīši tiek cepti tikai nedēļas nogalēs, taču savs klientu loks „Ļapas maizei" jau izveidojies.
– Oficiāli maizīti cepu kopš šā gada janvāra, bet jau vairākus gadus ar to cienāju savu ģimeni un draugus. Manas ceptuves stāsts sākās ar piedalīšanos mājas kafejnīcu dienās, kuru laikā piedāvāju interesentiem nogaršot manis gatavoto ēdienu, tai skaitā arī maizi. Cilvēki arvien vairāk un vairāk izrādīja interesi, līdz es beigu beigās visu oficiāli nokārtoju, lai ceptuve varētu uzsākt darbību. Jāsaka gan, ka ceļš bija garš, man nācās sakārtot ūdens sistēmu un visu pārējo, kas nepieciešams. Telpas ieguvu jau pagājušā gada maijā, bet, kamēr tiku galā ar organizatorisko pusi, jau bija klāt jaunais gads. Gribu pateikt lielu paldies Lubānas apvienības pārvaldei par sniegto atbalstu un atsaucību, jo bez tā es nevarētu saimniekot agrākajās Indrānu bibliotēkas telpās! – par savu darbošanos stāsta maizes ceptuves saimniece Lāsma Jakuškina.
Viņa atminas savu bērnību, kad vecmamma cepa maizi un Lāsmai tas tobrīd šķita viegli izdarāms. Tagad, kad viņa pati mīca mīklu, ir izjūtams, cik tomēr fiziski smagi vedas maizes cepšana.
– Es maizi cepu ar lielu mīlestību un, to darot, dziedu pašas sacerētu dziesmu par Māru, tādējādi ieliekot katrā kukulīti labo domu un labestību. Esmu mēģinājusi cept maizīti ar sēkliņām, bet pagaidām pieturos pie saldskābās maizes un baltmaizes. Noteikti mēģināšu vairāk pievērsties rudzu maizes cepšanai, bet tas būs mazliet vēlāk. Kā jebkuram cepējam, arī man mēdz kāds kukulītis neizdoties, bet viens padoms, ko varu dot ikvienam cepējam, – mīklai likt klāt gan kviešu, gan rudzu miltus. Proporcijas nosaku uz aci. Var cept maizi tikai no kviešu miltiem, tad tā sanāks viegla un pūkaina. Tie, kuriem patīk maizīte ar kraukšķīgu garoziņu, var nogriezt pusīti no maizes un nakti noturēt uz maizes dēlīša vai arī, ja maize ir silta, atstāt maisiņu vaļā un, mājās pārnākot, atstāt to atdzist un atpūsties. Pašcepto maizi neesmu uzglabājusi ledusskapī, taču veikalos iegādāto gan droši var novietot aukstumā –
sevišķi siltā laikā. Tad maize būs ilgāk svaiga un nepelēs, – savā pieredzē dalās Lāsma Jakuškina.
Jautāta par to, kā radies tik neparasts maizes nosaukums, Lāsma smaidot atbild – tas esot gan interesents, gan vēsturisks stāsts. Lāsmas mazbērniņš viņu visu laiku saucot par Ļapu, jo nevarot vēl izrunāt omes vārdu. Savukārt Lāsma, pētot savas ģimenes dzimtas koku, atklājusi, ka viņas vecvecvecmammas vārds bijis Lapa. Tā nu Lāsma abus vārdus salikusi kopā, izveidojot nosaukumu „Ļapas maize". Vasaras posmā maize esot ļoti pieprasīta, aptuveni 20 kukulīšus nedēļas nogalē sanākot izcept. Lāsma gan piebilst, ka gribētāju esot krietni vairāk, taču viņa fiziski nespējot sarūpēt vairāk kukulīšu.
– Mīklas mīcīšana ir smags fizisks darbs, man pagaidām nav mīklas mīcītāja, kas atvieglotu šo procesu, lai gan ar rokām mīcīta mīkla ir vislabākā – mehānisms jau neaizstāj cilvēka mīlestību. Gribētos lielāku sapratni no cilvēkiem, jo esmu viena pati cepēja, man nav mehāniskās ceptuves un fiziski nespēju tikt līdzi apjomiem, kādus klienti gribētu. Gan mana ģimene, gan pircēji vairāk iecienījuši tieši saldskābo maizi, lai gan uz svētkiem cepta tiek arī baltmaize. Ļoti pieprasīta kļūst no bioloģiskajiem miltiem ceptā maize, ko arī es noteikti nākotnē gribēšu pamēģināt izcept, kā arī vēlos sākt cept rupjmaizi un arī griķu maizīti.
22.07.2022.