Šajā otrdienā Madonā viesojās Valters Krauze, Una Ulme-Sila, Elita Patmalniece un Kristaps Rasims, iepazīstot vietējos ļaudis un apmeklējot interesantākos pilsētas pieturas punktus. Izrādās, šeit tika filmēta sērija raidījumam, kura nosaukums pagaidām vēl jāpatur noslēpumā – TV3 skatītājiem šīs dienas notikumi sīkāk tiks atklāti rudenī.
Ar Madonu savus ceļabiedrus iepazīstināja Valters Krauze, kam, kā zināms, šeit ir ģimenes saknes. – Līdzi biju paņēmis vecmammas Dziesmu grāmatu vecajā drukā; ap 40. gadu viņa atnāca dzīvot uz Madonu no Jēkabpils, un tad arī te radās mūsu dzimta. Madonā nomācījos līdz 1. klasei, tad sāku mācīties Rīgā. Tā kā jaunie veco druku vairs nelasa un man ir pašam sava Dziesmu grāmata, atdāvināju to Madonas novadpētniecības un mākslas muzejam. Tajā mums bija sagatavota lieliska ekspozīcija par Latvijas senāko garšu – kādas bija receptes, saimnieces gadu desmitus iepriekš. Muzejā satiku, kā izrādījās, mammas bijušo klasesbiedreni, tāpēc uzreiz ar mammu sazvanījāmies, nodevu sveicienus, – pastāsta Valters Krauze.
Savu reizi viņam sanāk atbraukt uz Madonu, tomēr ikdienas skrējiens ir gana piesātināts. Darbs rit ne tikai televīzijā, Valters Krauze arī vada pasākumus, darbojas labdarībā, skolās, bērnunamos un nometnēs. Valters Krauze piebilst: – No malas reizēm šķiet: „Kas tad tas ir? Tikai braukā un baudi!" Bet tā vis gluži nav – ar katru cilvēku ir jāiepazīstas, jāsaprot, ko un kāpēc viņš dara. Tā ir patīkama atbildība, bet jebkurā gadījumā – tas ir darbs.
Daloties iespaidos par Madonu, Valters uzsvaru liek tieši uz aktīvajiem cilvēkiem, kuri pilsētu ceļ un attīsta: – Man ļoti patīk tas, ko šeit ir izveidojis Oļegs Maļuhins attiecībā uz sportiskām aktivitātēm. Patīk viņa uzņēmība. Kaut viņa dzimtā puse ir tālāk – Latgalē, viņš negribot atpakaļ tur vai uz Rīgu, jo patīk tieši Madonā. Prieks par Riekstiņu ģimeni, par viņu atsaucību un sirsnīgo uzņemšanu. Arī vīnu degustācija ar Kārli Dumbrāju jeb, kā man viņu atļāva dēvēt, papiņu – lūk, tā ir leģenda, novada spēks un lepnums, ar tik interesantiem stāstiem. Vienmēr priecājos par tiem cilvēkiem, kas kaut ko dara. Tie, kas raksta anonīmus komentārus un ņurd, man neinteresē, lai viņi dzīvo savā mērcē.
Vai izdodas arī atpūsties? Valters Krauze atbild, ka atvaļinājumus ieplāno laicīgi – reizēm dodas paslēpot uz lielākiem kalniem, reizēm – paburāt. Taču lieliska izvēršas arī mūsu pašu Latvijas apceļošana un iepazīšana: – Pagājušajā vasarā ar draugiem uz kādām četrām dienām aizbraucām pie ezera – ar nakšņošanu, laivām, ģitāru, dziedājām, līdzi arī vietējo ražotāju vīna pudele. Tas bija skaisti, ar saulrietu, varžu kurkstoņu, putnu dziesmām. Vajag tikai meklēt!
Iepriekš daudz priekšstata par Madonu Unai Ulmei-Silai nav bijis, lai gan viņas tētis piedalījies Lazdonas baznīcas atjaunošanā, talkās un šobrīd Madonā ceļ māju. Tāpēc bijis interesanti apskatīt Smeceres sila trasi, palūkoties, kā darbojas keramiķis Jānis Seiksts, „55 mārītēs" censties atminēt tējas veidus un satikt rakstnieci Ilzi Indrāni, kā arī baudīt mājas vīnu „Domu pieturā".
– Brīvajā laikā pastaigājām pa pilsētu, un radās priekšstats, ka tā ir ļoti sakopta, zaļa, kurā notiek attīstība. Visi bija ļoti viesmīlīgi, no cilvēkiem nāca tāds patiesums, kas ļāva izbaudīt atmosfēru. Pati prezentēju Cēsis, kā jau Vidzemē, ir tā radnieciskā izjūta ar Madonu, šīm pilsētām piemīt Vidzemes šarms. Tās ieliņas, mājas… Es viennozīmīgi vēl braukšu paviesoties Madonā. Ar laiku ceru atgriezties Cēsīs. Lai Rīgā paliek rīdzinieki, bet tie, kas dzimuši ārpus Rīgas, saprot, ko nozīmē daba, svaigs gaiss, koki. Enerģiju uz asfalta smelties nevar. Skraidīt uz jogas nodarbībām? Atbrauc nedēļas nogalē uz saviem laukiem – un pietiek spēka vēl pāris nedēļām, – atzīst Una Ulme-Sila.
Elita Patmalniece pozitīvus iespaidus un enerģiju Madonā sasmēlās jau pavasarī, kad viņa šeit viesojās Grāmatu svētku ietvaros, par ko jau informējām laikrakstā „Stars". Šoreiz, kā viņa secina, vairāk izdevies cilvēciskais kontakts. – Iepriekš pavasarī man kolosāli tika parādīta visa Madona – tīra, skaista, zaļa pilsēta, kur nav nekā lieka. Šoreiz vairāk iepazināmies ar cilvēkiem, apskatījām, ko kurš interesantu taisa. Iepazīstam Latviju, un tas ir saistoši – paskatīties, kā citur dzīvo. Re, kā Madonā tomēr viss notiek un katrs atradis sev kādu lietu, ar ko nodarboties. Ka no Latvijas labumiem var uztaisīt sev labumu un arī vēl citiem – malači! – madoniešu mazos uzņēmējus paslavē Elita Patmalniece.