Kopš 14. februāra deju mīļotāji Madonā apgūst salsu. Salsas galvenā īpatnība ir tā, ka tā pamatā ir sociāla deja, kuru dejo savam priekam.
– Kad man bija 12 gadu, ieraudzīju dejotājus, kas dejo sporta dejas, – tiekoties ar „Staru", atcerējās deju skolotājs Maksims Slivinskis.
– Man tas tik ļoti patika, ka sāku dejot šīs dejas. Pēc tam sekoja skolotājas aicinājums deju specialitāti apgūt Daugavpils Universitātē. Kopš 2005. gada interesentiem sociālās dejas – valsi, salsu, bačatu -, kur iespējams improvizēt, dejas, kuras var pielietot ikdienā kā hobiju un dvēseles atpūtu, mācu pats.
Madonā salsu dejotāji apgūst divās grupās, katrā ir pa pieciem pāriem. Tāpat jau pusotru gadu salsas pamatus var apgūt Varakļānos, kur šobrīd dejo astoņi pāri. Daži dejotāji uz Varakļāniem brauc pat no Murmastienes, Viļāniem un Madonas.
– Madonā strādājam pilsētas 2. vidusskolā, – informē skolotājs.
– Te ir piemērota zāle, labs parkets, esam pateicīgi par iespēju darboties. Lai dejotu salsu, ir jābūt vēlmei to darīt. Uz nodarbībām nāk arī tādi, kas iepriekš nav dejojuši. Strādāju tikai ar pieaugušajiem.
Uz jautājumu, cik laika nepieciešams, lai apgūtu salsas pamatus un varētu ļauties dejai, Maksims atbild: – Salsas pamatus var apgūt trīs līdz sešu mēnešu laikā, bet, lai kustības būtu dabiskas, treniņos jāpavada vismaz divi gadi.
Salsa kā sociāla deja balstās uz improvizāciju un to, kas notiek uz deju grīdas „šeit un tagad". Dejā kungs vada, bet dāma seko, vadoties pēc kunga dotajiem signāliem. Nodarbībās tiek apgūti vadīšanas un sekošanas pamatprincipi, kuriem pateicoties bez problēmām var sadejoties arī iesācēji. Nav noslēpums, ka daudziem dejotājiem salsa ir kā magnēts, kas piesaista, ļauj baudīt mūziku un deju labā kompānijā, draudzēties un priecāties kopā ar citiem. Salsu apgūst pārsvarā cilvēki, kuri nekad neko citu nav dejojuši. Tā ir samērā vienkārši apgūstama deja, un ar zināmu centību to var iemācīties pat ļoti labā līmenī. Nepieredzējis cilvēks var padomāt, ka dejo profesionālis…
– Galvenais, lai būtu ērti, jo dejojam sev, nevis lai izrādītos, – jautāts par treniņos nepieciešamo apģērbu, atbild deju skolotājs. – Nodarbība ilgst nedaudz vairāk par stundu. Ja dejo ar atdevi, tā ir lieliska fizkultūra visam ķermenim, ne tikai noteiktai muskuļu grupai vien.
Maksims piebilst, ka improvizējot partneris rada savu deju, dāma to izkrāšņo. Kungs ir kā mākslinieks, dāma – krāsas, un deja ir kā glezna.
Viena no dejotājām – Sandra Talapina – piekrīt, ka salsa ir dzīvesprieks, attiecību mijiedarbība, sintēze, skaistums. „Salsa ir kā valoda, ja to zini, vari runāt, t. i., dejot."
Dejotāja uzsver, ka salsa nodrošina personības izaugsmi. Cilvēki, kas dejo, attīstās gan fiziski, gan intelektuāli. Dejošana atbrīvo no stresa, uzlabo pašsajūtu un veselību, komunikācijas prasmes, mazina mums visiem tik dabiski piemītošo kautrīgumu un barjeru starp pretējiem dzimumiem. Mācoties dažādas deju saiknes, dejotāji tās strukturē un trenē atmiņu. Salsa ir ne tikai lieliska atpūta, bet arī lietderīga laika pavadīšana.
– Salsa ir ļoti populāra deja, to dejo visā pasaulē, – komentē Maksims. – Salsas festivālos esmu viesojies Anglijā, Somijā; kad braucām ar kuģi uz Zviedriju, tāpat iznāca uzdejot salsu. Īpaši mani interesējusi Somija – gribēju paskatīties, kā ziemeļnieki dejo salsu. Helsinkos ir skola, ko vada Karloss Migels Verdica, šai skolā ir 2 tūkstoši dejotāju. 2004. gadā somu deju skolotājs viesojās pie mums Rēzeknē.
Maksims pats dejas māca jau 11 gadu. 2007. gadā viņš piedalījās salsas Eiropas kausa sacensībās, iegūstot 2. vietu. Titulēts, pieredzējis pasniedzējs, kuram ne jau sportiskais azarts dejā ir galvenais. „Strādāju Viļānu mūzikas un mākslas skolā, arī Rēzeknes „Zīmulī", Madonas reģionā – kā pašnodarbināta persona. Kustības ir dzīve, uzsākot dejot, apstāties ir grūti." Septembrī Madonā deju skolotājs plāno organizēt jaunu salsas deju grupu. Tad nodarbībām varēs pievienoties arī citi pāri.
Salsas izcelsme meklējama afro-kubiešu mūzikas un deju tradīcijās. Pateicoties kubiešu emigrācijai uz ASV 19. gadsimta pirmajā pusē, tradicionālā kubiešu mūzika un dejas sajaucās ar citiem mūzikas un deju žanriem no ASV, Puertoriko un pat no Eiropas.
Nosaukums „salsa" radās 70. gados Ņujorkā, kur bija ļoti attīstīta latīņu kopiena. Šo nosaukumu mārketinga nolūkos pasaulē ieviesa viena no slavenākajām latino mūzikas kompānijām FANIA. Tas ir ļoti atbilstošs, jo ar to pieņemts apzīmēt gan mūziku, gan deju, kas kā pikanta mērce ir sajaukums no dažādiem mūzikas un dejas elementiem.