Vienmēr ir aizraujoši iegriezties Bērzaunes pagasta „Viesūnēnu" sētā, jo tās darbīgie saimnieki nebeidz pārsteigt ar jaunām un interesantām nodarbēm. Tā izrādās, ka ANDRIS TKAČENKO brīvākā brīdī labprāt darina lokus, bultas un arī trenējas šaušanā mērķī.
Andris, kas ikdienā nodarbojas ar fotografēšanu, reklāmas un grafiskā dizaina pakalpojumiem, gan uzreiz uzsver, ka loku izgatavošanai laiks atliek tikai ļoti, ļoti brīvā brīdī, jo netrūkst arī citu radošu darbošanos un vaļasprieku – nesen novākta vīnogu raža, hobija līmenī Andris eksperimentē ar mājas vīna gatavošanu, spēlē ģitāru un gatavojas apmeklēt arī šā gada „Ģitāristu sesiju". Kā tad viņš nonācis līdz lokiem?
– Žurnālā „Dari Pats" gadījās ieraudzīt pamācību, kā uztaisīt loku. Tā radās sākotnējā iedvesma. Vectēvs kaut kad bija taisījis lazdas loku, arī pats kaut ko esmu kokā griezis, vēl ne tik senā bērnībā. Domāju, ka puišeļu vecumā katrs ir pamēģinājis nogriezt lazdas krūmu, uzsiet striķi, paņemt citu zariņu un šaut. Tas ir pats vienkāršākais. Taču šis bija jau tāds nopietnāks loks, kas jālīmē, jāspriego. Manā gadījumā tā vairāk bija kāre pēc kaut kādām amatnieka prasmēm, vienkārši pamēģināt, vai tiešām pats to var izdarīt. Izrādās, ka – labāk vai sliktāk – izdarīt var, – pastāsta Andris Tkačenko.
Loka gatavošanā viņš izmanto osi, gobu, ozolu – varianti varot būt visdažādākie. Vēlams gan atrast un rūpīgi atlasīt tādu koku, kas ir bez liekiem zariņiem, padodas liekšanai un ir elastīgs. Andris secina: – Nav tas nemaz tik vienkārši, jau kādi trīs loki izgatavošanas procesā ir salūzuši. Sāpīgais moments ir tas, ka loks jau ir praktiski gatavs, kad to pakāpeniski spriego, lai koks iegūtu vajadzīgo formu. Ja koks ir nepietiekami vai par daudz izžuvis, bijusi zara vieta vai kāds cits vārīgais punkts, loks salūst.
Interesanti, ka loku varot izgatavot arī no plastmasas santehnikas caurules. Tādu ideju Andris noskatījis internetā – caurulei jābūt elastīgai, bet arī izturīgai, jo to apstrādā ar karsto fēnu, lai izveidotu formu. Šāds loks iznāk krietni vieglāks un parocīgāks, tas būtu piemērotāks bērniem. Šobrīd loks no plastmasas caurules vēl ir tapšanas procesā. Andris Tkačenko uzsver: – Grūti pateikt, cik laika aiziet viena loka izgatavošanai, jo uz to jau neeju kā uz darbu. Viss notiek lēnā garā, kad ir vēlēšanās ar ko tādu padarboties – tumšākos vakaros, ziemā.
Viņš pats izgatavo arī bultas. Izmantojot sagataves, uz bultām ar speciālu ierīci noteiktā leņķī jānovieto un jāuzlīmē putnu spalvas. Darbs ir smalks un prasa daudz pacietības. Vislabākās esot tītara vai lielo putnu spalvas; Andris bultu izgatavošanā izmantojis gan pasūtītās, gan, piemēram, zivju gārņa spalvas.
– Ja atbrauc viesi, draugi, var uzrīkot mačus un pašaudīties mērķī. Protams, medībās neejam, jo Latvijā medības ar loku nav atļautas – tas ir tikai vaļaspriekam. Kontrolētā režīmā tā ir izklaide; bet vienmēr jau jāpiesargās, jo, pirmkārt, tas ir ierocis. Arī valsti ar to varētu iet aizstāvēt, ja vajadzētu. Par mērķi var tikt izmantots viss kas – var šaut šķūnīša sienā vai tālumā – ja gribas pazaudēt bultu,- viņš nosmej. Līdz meistarībai gan man vēl tālu. Lieta nav grūta, bet viss jau ir treniņa jautājums. Neviens nākamajā dienā uzreiz nenoskries maratonu, tāpēc ka šodien tā izdomāja. Tāpēc neesmu fanātisks šāvējs, kas katru dienu ietu un trenētos šaut mērķī, varbūt reizi, divas mēnesī sanāk pašaudīties, ja ir labs laiks.
Tāpat Andris Tkačenko ir piedalījies pāris lokšāvēju sporta klubu rīkotās sacensībās brīvā dabā, kurās jāšauj pa 3D mērķiem. Viņš skaidro: – Tie ir tādi gumijas lopiņi dabiskā lielumā. Sacensības notiek līdzīgi kā orientēšanās. Ir jāskrien pa noteiktu maršrutu, pa ceļam sašaujot „mežacūku" vai „pūci" kokā. Katram dalībniekam uz bultas ir cita krāsa, lai var noteikt rezultātus. Interesanti!
AGRA VECKALNIŅA foto