Skolotājas Lindas Šmites romāns "KrustCEĻInieki" bija izlasāms turpinājumos "Latvijas Avīzē" laikā no 20. aprīļa līdz 25. maijam. Nu jau tas iznācis arī grāmatā AS "Lauku Avīze" apgādā.
Kā romāna ievadā vēsta grāmatas autore, viņu uz šī daiļdarba tapšanu pamudinājis vēsturisks fakts – ilggadējās Liepkalnes pamatskolas slēgšana pirms trim gadiem. Autore šo faktu vērtē kā gadsimta notikumu un traģēdiju (kaut arī mazo lauku skolu slēgšanas praksē šis nav ne pirmais, ne pēdējais gadījums. Daudz sāpīgāka par kārtējās lauku skolas slēgšanu sabiedrībai ir daudzu slimnīcu likvidēšana. – Aut.). Taču autore pati šajā skolā mācījusies, strādājusi par skolotāju, un tāpēc viņai ir ļoti tuvs Liepkalnes vides bijušais un pašreizējais liktenis.
Romānā Liepkalne gan pārtapusi par Ozolmuižu, un laikam jau veltīgi būtu meklēt konkrētu liepkalniešu prototipus romānā aprakstītajām personām. Tas viss galvenokārt bijis autores daiļrades izdomas ziņā. Katrā ziņā nav izdomāts bijušais Liepkalnes pamatskolas raksturīgais simbols – simtgadīgais kastaņkoks pie ieejas ēkā, kas, kā protestēdams pret skolas statusa maiņu, vēja brāzmas iespaidā nesen nolūzis.
Romāna galvenā persona – Ozolmuižas sociālās aprūpes centra vadītāja Irmgarde – bijusī skolotāja, kam piedāvāts šis amats, viņa to uzņēmusies un cenšas veikt pēc labākās sirdsapziņas. Viņa kopā ar vīru Almantu izaudzinājusi divus dēlus, bet tiem nu jau sava dzīve, un Irmgarde Egļukalna mājā palikusi viena, jo vīru aizvīlusi pagasta vietvalde Lidija Akate. To visu Irmgarde smagi pārdzīvo, kamēr "saradojas" ar tā saukto Pudeļvīru Vikentiju, kas nelegāli ievācies viņas mājas bēniņstāvā un vēlāk izrādās Irmgardes vīra Almanta īstais tēvs. Romāna beigu daļā Irmgardes sirdi un roku grasās iegūt pārnovada luterāņu mācītājs Ivo Kristkalns, un tālāk jau Irmgardei vientulība vairs nedraud.
Protams, Irmgarde nav vienīgā, kaut arī centrālā, persona romānā. Kā negatīvs tēls te parādās pagasta vietvalde Lidija Akate. Savā laikā viņai bijusi liela mīlestība ar vīru Laimoni, ar ko kopīgi veiktais ceļojums uz Parīzi uz mūžu palicis skaistā atmiņā, un Parīzē gūtajiem iespaidiem romānā ir ierādīta samērā ievērojama vieta. Pēc Laimoņa aiziešanas aizsaulē viņa kļuvusi par valdonīgu un despotisku sievieti, kaut vai saistībā ar skolas slēgšanu un Irmgardes vīra Almanta aizvilšanu.
Vairāk lasiet laikrakstā STARS 02.07.2009.