XX gadsimta sākumā vairākos ASV štatos bija populāra rotaļa: cilvēki cits citam pasvieda skārda cepumu kārbu vākus. Sevišķi iecienītas bija pīrāgu cepēju Frisbie Pie (angliski – Frisbijas pīrāgs) kārbas, un metējs sauca: „Frisbī!" Bet par īsto „lidojošo šķīvīšu" dzimšanas dienu laikam jāuzskata 1938. gada saulainā vasaras diena, kad Volters Frederiks Morisons ar draudzeni Lusilu Kalifornijas pludmalē mētāja pīrāga šķīvi. Pludmales publika ar patiku noraudzījās veiklajos jauniešos, un kāds par šķīvi Fredam piedāvāja 25 centus – piecreiz augstāku cenu nekā veikalā. Fredam dzima īsti amerikāniska ideja – ražot un pārdot metamos šķīvīšus. Pāris sāka biznesu, un šķīvju mētāšana kļuva populāra.
Otrā pasaules kara laikā Fredu iesauca armijā, un šķīvju mētāšana pierima. Atgriezies no gūsta, Morisons atsāka biznesu un 1946. gadā izstrādāja jaunu metamā šķīvja dizainu, sākumā metāla, bet pēc diviem gadiem – plastmasas. Viņš tos nosauca par „lidojošajiem šķīvīšiem" un trāpīja desmitniekā – ASV auga interese par NLO, un nosaukums arī neparastajai rotaļlietai nodrošināja paaugstinātu publikas interesi. 1951. gadā Morisons diska malas izveidoja liektas, nodrošinot tam stabilāku lidojumu, un drīz vien sava izgudrojuma ražošanas tiesības pārdeva kompānijai Uem-Ou, kas jauno izstrādājumu sāka pārdot ar nosaukumu „frisbee". Turpmākajos 50 gados tika izgatavoti vairāk nekā 200 miljonu oriģinālo frīsbiju (viltojumus vispār nav iespējams uzskaitīt), un Volters Frederiks Morisons nopelnīja vairākus miljonus dolāru.
60. gadu vidū frīsbiju sāka pozicionēt kā jaunu sporta veidu. To aktīvi veicināja Uem-Ou darbinieks Eds Henriks, kas ASV nodibināja pirmo sporta frīsbija asociāciju un izstrādāja spēles noteikumus (27,3 cm diametra disks jāpiespēlē komandas dalībniekam, kas, izvairoties no pretiniekiem, kuri cenšas disku pārtvert, atrodas pretinieku zonā, vai jāmet tā, lai tas šajā zonā piezemētos. Disku rokās drīkst turēt tikai 8 sekundes, un šajā laikā aizliegts pārvietoties). Šobrīd pasaulē ir vairāk nekā 55 nacionālo frīsbija asociāciju, bet spēles paveidu – vairāk nekā 10.
Augusta vidū Rīgā notika pirmais Latvijas čempionāts suņu frīsbijā, kur četrkājaino dalībnieku galvenais uzdevums bija disku gaisā noķert un atgādāt saimniekam.
1968.-1972. gadā ASV armija centās izlietot „lidojošos šķīvīšus" signālraķešu palaišanai. Pēc idejas karavīram bija jāmet gaisā šķīvītis ar uz tā gulošu raķeti, kura pēc tam uz šķīvīša planētu kā ar izpletni. Pēc 400 000 dolāru izlietošanas speciālu šķīvīšu izgatavošanai projektu atzina par neizdevušos un slēdza.