Jau otro gadu Cesvaines iedzīvotājus un viesus svētku laikā priecē skaistas dekorācijas, kuras izgatavojis un uzstādījis pašvaldības labiekārtošanas nodaļas darbinieks Jānis Āboliņš.
Lai gan pats ir audzis Jēkabpilī, jau vienpadsmit gadu viņš sevi sauc par cesvainieti.
– Cesvaine ir manas mājas, kopš atnācu mācīties uz vidusskolu. Šeit ir skaisti, ir pašiem sava pils, cilvēki jauki. Labiekārtošanas nodaļā strādāju kopš 2011. gada un atzīšu, ka šis darbs ļoti patīk, varu teikt, ka garlaicīgi tiešām nav. Tika piedāvāta šī vieta, un nolēmu pamēģināt. Man ir uzticēti dažādi pienākumi, bet galvenie ir rūpēties, lai Cesvaine vienmēr ir sakopta, skaista un droša. Vasarā tā ir zāles pļaušana, ziemā tiek tīrīts sniegs. Nebaidos no darba un ar lielu atbildību to veicu. Nu jau otro gadu ar savu vaļasprieku iepriecinu arī cesvainiešus un mūsu novada viesus, – pastāsta Jānis Āboliņš.
Kā atzīst Jānis, viņš ir aktīvs cilvēks un mierā nemaz nepatīk būt.
– Man patīk ziema, tad ir vairāk brīva laika un ir iespējams to veltīt saviem vaļaspriekiem. Ko gan aktīvam cilvēkam darīt pilsētā? Man nepavisam nav raksturīgi sēdēt mājās un neko nedarīt. Tāpēc ļoti priecājos, ka ir pieejama darbnīca, kurā varu radoši darboties ar metālu. Man šķiet, ka ar šo materiālu ir viegli strādāt. Tas pakļaujas manām idejām. Esmu mācījies par automehāniķi, bet tajā laikā laikam biju vieglprātīgs un īpašu vērību šai profesijai nepievērsu. Mācoties apguvu metināšanu, kas tagad tiek izmantota, radot dekorācijas. Laikam tas metāls ir interesējis vienmēr. Bieži domāju – ja man būtu nepieciešamais aprīkojums, tad varētu mēģināt darboties arī radoši. Esmu priecīgs, ka nu šāda iespēja ir radusies. Lēnām mēģināju ko pagatavot un sapratu, ka tas tiešām ir darbs, kas mani aizrauj. Un izjūtas par galarezultātu ir ļoti patīkamas. Darbnīcā tiek pavadīta liela daļa brīvā laika. Tur top dažādas lietas, kas sniedz prieku arī mūsu novada iedzīvotājiem. Un, ja es dzirdu pozitīvas atsauksmes, ir liels gandarījums par paveikto. Tas rada prieku, ka ar savu darbu spēju iepriecināt arī citus, – novērtē Jānis Āboliņš. – Reizēm gan liekas, ka tas, ko daru es, ir ikdienišķa lieta un to varētu jebkurš. Bet līdzcilvēku sniegtais novērtējums rosina turpināt. Pirmo reizi Cesvainei dekorācijas taisīju pirms diviem gadiem. Sapratu, ka tādas vajag arī šoreiz. Grūtāk laikam ir saprast, ko īsti taisīt, jo galvā ir daudzas idejas. Tad kopā ar kolēģiem labiekārtošanas nodaļā vienojāmies, kā tad Cesvaine tiks saposta svētkiem. Šoreiz tika veidotas metāla bumbas, tās vislabāk apskatīties ir tad, kad iestājas tumsa, jo tās tiek izgaismotas, radot vairāk gaismas apkārtējos. Ir stilizētas eglītes un gaismas koks. Dekorācijas joprojām ir apskatāmas.
Labiekārtošanas nodaļā ir kladīte, kurā, tiklīdz rodas kāda doma, ideja, kā svētkos rotāt egli vai ielas, viss tiek ierakstīts.
– Šobrīd Cesvaine tiek dekorēta tikai Ziemassvētku laikā. Visgrūtāk bija ar egles rotāšanu. Likās, ka kaut kā pietrūkst, nav pārsteiguma momenta. Bet, strādājot komandā, viss izdodas. Tāpat izstaigājam pilsētu, izvērtējam, kurā vietā kas izskatītos labāk, kas piestāvētu. Esam domājuši arī par citiem svētkiem, bet vēl nav atrastas īstās idejas, kas būtu piemērotas, piemēram, Lieldienām. Domājot par dekorācijām, viedokļi ļoti krasi atšķiras, līdz ar to ir grūti atrast īsto kopsaucēju. Parasti šajos svētkos ir jauki laikapstākļi, un tiek sastādītas atraitnītes, kas, manuprāt, atnes pavasara izjūtas, – uzskata Jānis Āboliņš.
Jāņa neatlaidīgo darbošanos, gan pildot darba pienākumus, gan brīvajā laikā rūpējoties, lai Cesvaine ir skaista vieta, novērtējuši ne vien iedzīvotāji, bet arī pašvaldība.
Stāsta Jānis: – Vislielākais gandarījums ir novērtējums un izjūta, ka tu, darot savu darbu, nedari to veltīgi. Protams, viedokļi ir dažādi, bet arī kritiku ir jāspēj pieņemt. Tāpat man liels pārsteigums bija 2017. gada novembrī saņemt pašvaldības 2. pakāpes apbalvojumu „Cesvaines novada domes Pateicība" par atzīstamu ieguldījumu profesionālajā jomā. Tas bija ļoti patīkami un dod stimulu darboties, radīt jaunas idejas un tās īstenot.
Bet līdztekus radošām nodarbēm Jānim Āboliņam patīk arī sports, īpaši svaru cilāšana. Bieži viņu var sastapt paša izveidotajā trenažieru zālē.
– Trenažieru zāle tapa, izmantojot padomju laiku trenažierus, tos atjaunojot un uzlabojot. Uzzinot, ka tiks slēgta vecā sporta halle (un tur bija viss nepieciešamais aprīkojums), vēlējos izveidot savu zāli, kurā noteiktos laikos ikvienam interesentam būtu iespējams nākt un sportot. Nākamā problēma, ar kuru saskāros, – bija nepieciešamas telpas, bet viss nostājās savās vietās, un jau ilgāku laiku ir iespējams izkustēties trenažieru zālē. Un atkal ir gandarījums, ka cesvainiešiem, un ne tikai, ir plašākas iespējas pavadīt savu brīvo laiku. Viss tiek darīts, vispirms domājot par līdzcilvēkiem, no sirds priecājos, ka tas izdodas, – atzīst Jānis Āboliņš.
18.01.2019.