Pirms diviem gadiem madoniete SABĪNE MIKA instagramā ieraudzījusi skaisti tamborētu sedziņu, un viņā iedegusies apņemšanās – kaut es arī tā varētu! Uzmeklējot internetā pieejamos meistarklašu video, pa šo laiku Sabīne apguvusi dažādas sedziņu shēmas.
Protams, jau skolas laikā ierādīti tamborēšanas pamati, taču tolaik nopietni tas nav aizrāvis. Kā izrādās, arī viņas vecmamma bijusi prasmīga tamborētāja, tā ka šis gēns varētu būt pārmantojies, Sabīne pasmaida.
– Tamborēšana man ļoti patīk – ne tikai gatavais, taustāmais rezultāts, bet arī pats process. Nereti tamborēšanu dēvē par jogu smadzenēm. Es patiešām ļoti nomierinos, kad tamborēju, man patīk tas meditatīvais un mierpilnais stāvoklis, kurā atrodos; tad aizmirstas sadzīviskās nebūšanas, mazinās trauksmes izjūta. Tamborēšanas process arī uzlabo atmiņu un koncentrēšanās spējas, – to, ka nodošanās rokdarbiem palīdz relaksēties, atzīst Sabīne Mika.
Nu jau trešo gadu viņa strādā par krājuma glabātāju Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā. Ikdienā viņa pārzina plašo tekstiliju kolekciju; pagājušajā gadsimtā Madonas novadā darinātie rokdarbi reizē kalpo arī kā apbrīnas un iedvesmas avots viņas hobijam.
– Daudzi meistari brauc pie mums iepazīties ar Madonas novada tekstiliju kolekciju, rast jaunas idejas, novērtēt rokdarbnieču veikumu; nāk arī skolēni, vienkārši ekskursanti un interesenti. Tie ir ļoti skaisti un akurāti darbi – linu krekli ar tamborētām maliņām, austi un šūti svārki, izšuvumi no pērlītēm un daudz kas cits. Kad skaties, aizraujas elpa un domā – kā varēja tapt tik smalki un gaumīgi darbi? Tiešām aicinātu ikvienu atnākt uz muzeju un iepazīties ar šo krājumu. Tajā laikā rokdarbnieki paši veidoja aprakstus, shēmas; tagad jau ir viegli – ieej internetā, pinterestā un instagramā, kur shēmas ir priekšā. Ja vien ir pamatzināšanas, viss pēc šiem video un shēmām ir skaidrs, un darbiņš var tapt, – teic Sabīne.
Šobrīd viņa aizrāvusies ar reljefa sedziņu tamborēšanu, kas vidēji prasa pāris vakaru. Lielāki darbi top ilgāk, piemēram, joprojām nepabeigts projekts ir lielizmēra galdauts.
– Mājās ir ļoti skaists, liels ozolkoka galds, un jau otro gadu tam tamborēju liela izmēra galdautu. Biju uztamborējusi aptuveni līdz pusei, bet sapratu, ka raksts tomēr nepatīk, tāpēc izārdīju visu. Sāku no jauna, un joprojām turpinu tamborēt. Lai taptu viena rindiņa, man paiet viss vakars, – viņa pastāsta.
Lielākoties savas uztamborētās sedziņas Sabīne dāvina cilvēkiem, kurus vēlas iepriecināt. – Kura shēma mani uzrunā, kuram cilvēkam to vēlētos uzdāvināt, pie tā piedomāju. Principā katra sedziņa ir darināta unikāli tieši konkrētam cilvēkam, – rokdarbniece atklāj.
Ar laiku viņa vēlētos tamborēšanu attīstīt nelielā biznesiņā, piedāvājot savus darinājumus plašākai publikai, bet līdz tam vēl esot jāaug un jāattīstās. Jautāta par materiālu izvēli, Sabīne atzīst, ka esot cimperlīga. Bijuši daudzi eksperimenti, līdz atradusi sev piemērotāko. Materiālus gan pasūta internetā, gan pērk kokvilnas diegus tepat "Elīzē".
Tamborēšanai gan esot savi traucēkļi, – mīluļi kaķi Luka un Kate. – Luka vienmēr sēž klēpī, kamēr tamborēju, un, ja diega kamols ir atstāts nepieskatīts, tad tas ir mirkļa jautājums, lai tamborējums būtu pa visu māju, – viņa nosmej. Nu jau kādu laiku Sabīne Mika darbojas kā brīvprātīgā dzīvnieku aizsardzības biedrībā "Madonas dzīvnieku draugi", arī projektā "Radoša sabiedrība"; to varētu dēvēt par vēl vienu hobiju. Kādreiz viņa arī aktīvi skrējusi, piedalījusies maratonos, bet veselības dēļ tagad izvēlas mierīgākus brīvbrīžus.
– Bet, ja skatos televizoru (šobrīd esmu iecienījusi sešdesmito gadu amerikāņu detektīvseriālu "Kolumbo"), paralēli tamborēju. Kā jau daudzi teic – nevaru mierīgi nosēdēt, rokas klēpī salikusi, – atzīst Sabīne.
10.02.2023.