Ne tikai „Efeja-I" kosmetoloģes INĀRAS PORIETES ikdienas darbs ir izteikti sievišķīgs, tāds ir arī viņas vaļasprieks – šallīšu apgleznošana. Aptuveni divu gadu laikā, kopš viņa uzsāka šo hobiju, ir tapuši vairāki desmiti šallīšu, vairums no tām jau aizceļojušas pie jaunām īpašniecēm.
Ināra Poriete gan uzsver, ka speciāli pārdošanai vai dāvināšanai zīda šallītes netiek apgleznotas, jo šis process viņai vienkārši esot kā lieliska atpūta, relaksācija no ikdienas. Bet viņu priecējot, ka galarezultātu novērtē arī citi. Jautāta, kā aizsāka apgleznot zīdu, Ināra Poriete atklāja: – Kad iestājās krīze, sievietes vairāk sāka nodarboties ar rokdarbiem – adīt, tamborēt utt. Arī pati vienu brīdi adīju, tomēr sapratu, ka nagi niez pēc zīmēšanas, kas arī hobija līmenī mani saista jau vairākus gadus, kaut gan mākslas skolu apmeklējusi neesmu. Sāku interesēties, kur šo prasmi pielietot. Kad braucu uz Rīgu mācīties hennas gleznošanu, uzzināju arī par tādu lietu kā zīda apgleznošana. Jau plānoju pieteikties Rīgas kursos, bet iepriekš biju 7 mēnešus apmeklējusi Kosmetoloģijas koledžu, tāpēc braukāšana bija apnikusi. Tad nu izdomāju, ka varu mēģināt zīdu apgleznot bez jebkādiem kursiem – vai tad nu nemācēšu. Pirmais gads pagāja, meklējot krāsas, piemērotāko audumu, tā bija, tā teikt, taustīšanās šajā jauniegūtajā hobijā. Pamazām jau sāku izprast, apgleznošana sāka padoties labāk, jo arī materiāli bija atrasti vispiemērotākie. Pirmos darbus novērtēja arī draudzenes, kam lakatiņus atdāvināju, un šī interese bija kā stimuls darboties tālāk, apliecinājums, ka sanāk un pat citiem patīk. Uzskatu, ka nopietnāk ar zīda apgleznošanu nodarbojos kopš pagājušā gada. Pieļauju gan, ka rokdarbnieces, kas apmeklējušas kādus kursus, uz daudziem maniem darbiem skatītos ar šausmām un norādītu uz kļūdām. Bet, ja cilvēku kāds hobijs saista, kāpēc gan ar to nenodarboties?
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 19.10.2012.
Autore: LAURA VOITIŅA
AGRA VECKALNIŅA foto