Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Krāšanas fenomens aizrauj daudzus

LAURA KOVTUNA

Autors • 10.12.2020.

Krāšanas fenomens aizrauj daudzus
Burtu lielums

Lubānieti ILZI KRAUKLI visi pazīst kā aktīvu un vienmēr radošu kultūras un kultūrvēstures jomas darbinieci, Lubānas teātra režisori, vietējo dzinējspēku. Interesanti bija uzzināt vēl kādu viņas šķautni – Ilze jau kopš skolas laikiem kolekcionē kabatas kalendārīšus, un daļu no viņas 358 kalendāru kolekcijas var apskatīt Lubānas novada tūrisma un kultūrvēsturiskā mantojuma centra izstādē „Lubāniešu hobiji un kolekcijas".

Ilzes Kraukle atklāj, ka izstādi veidot pamudinājusi Viļņa Strautiņa krūzīšu kolekcija. Šobrīd saulītē izvesta tikai daļa no čaklajiem un darbīgajiem lubāniešiem, atrādot viņu darbus un intereses izstādē. Apmeklētāju atsaucība un viņu stāstītais, ka arī pazīst kādu, kurš nodarbojas ar interesantiem hobijiem vai kolekcionēšanu, licis saprast, ka nākotnē noteikti jātop atkārtotai izstādei.

Jautāta par savas kalendārīšu kolekcijas aizsākumu, Ilze atminas – kad viņa mācījusies Lubānas vidusskolas 4.-5. klasē, ap šo laiku viņas vecākā māsa uzsākusi krāt konfekšu papīrīšus (kas arī ir apskatāmi izstādē), un tas mudinājis arī Ilzi pievērsties kolekcionēšanai. Viņa izvēlējusies kabatas kalendārīšus.
– Skolā atradās bibliotēka, bibliotekāre Mudīte Martinsone tirgoja arī kartītes, aploksnes, un bija arī kalendārīši. Tos varēja nopirkt gan skolas bibliotēkā, gan centra kioskā, atceros, ka tie maksāja 3 un 5 kapeikas, bet tie, kas mainīja attēlu, maksāja 30 vai 35 kapeikas. Vēl kalendārīšus varēja nopirkt Lubānas pastā. Mamma strādāja telefoncentrālē, kas atradās otrajā stāvā, tad viņa vienmēr nogāja uz 1. stāvu apskatīties, vai nav parādījies kāds jauns kalendārītis, ko man atnest, – atmiņā atsauc Ilze Kraukle.
Izrādot savu kolekciju, viņa pastāsta, ka bez maksas bijuši apdrošinātāju kalendārīši; tolaik šāda firma bijusi viena. Attēlos drukāta atbilstoša tematika un piedāvājumi slēgt apdrošināšanas līgumus „uz laulībām", „mājās īpašumam", „dzīves apdrošināšanai" un daudz ko citu. Bijušas arī izglītojošas kalendārīšu sērijas, piemēram, par sēnēm. Par „Latvijas PSR sēni „Pārslainā beka"" minēts, ka tā ierakstīta Sarkanajā grāmatā, savukārt „Slaidais ķēvpups", kā vēsta kabatas kalendārs, ir „nosacīti ēdams". Ilze secina: – Ļoti interesanti un reizē arī izglītojoši. Man krājumā ir kalendārīši arī par arhitektūras pieminekļiem, putniem, augiem.
Varētu šķist, ka kaķu bildes un video ir šodienas hits, bet arī Ilzes bērnībā kaķu fenomens bijis aktuāls. No sākuma attēli bijuši melnbalti, kad tie parādījušies krāsaini, tas šķitis „o!". Visvairāk patikuši kalendāri ar kaķiem un suņiem; izglītojoši bijis tas, ka attēlotas dažādas šķirnes.
Par domām, kas raisījušās bērna prātā, ieraugot katru jaunu kalendārīti, Ilze Kraukle spilgti atceras: – Ļoti skaisti šķita tie attēli, kur ir meitenes balerīnas, mākslinieciski attēlotas Burova multenes. Tad man ir tāds īpašs kalendārītis, kur ir ripa –
to pagriežot, no 1976. līdz 2000. gadam varēja pateikt, kāda konkrētajā datumā būs diena. Tolaik mācījos 6.-7. klasē, un 2000. gads man šķita kaut kas nesasniedzams – vai tas pienāks, un kāds tas būs? Tad bija jau kāds 90. gads, kad man atveda varietē kalendārīšus no Rīgas, kur redzamas puskailas meitenes. Un man šķita: „Nu kā nav kauna, kā nav kauna kaut ko tādu…!" (Smejas.)
Vai kabatas kalendāri tiek iegādāti arī šobrīd? Kā jau divu bērnu mammai, protams, neiztrūkstoši esot kalendāri ar bērnu fotogrāfijām. Tāpat jaunākie kalendāri kolekcijā atceļojuši no dažādiem ceļojumiem, jo ir viesnīcas, informācijas centri, valstis, kas kabatas kalendārīšus izdod mārketinga nolūkos, kā savu reklāmu. Tomēr mūsdienās kabatas kalendārs vairs neesot tik praktisks, jo elektroniskā formātā tas ātri un ērti apskatāms telefonā, datorā. Savu 358 kalendārīšu kolekciju Ilze glabājot kastē, saliktu tematiski pa aploksnēm, un arī gadu desmitu laikā tie ļoti labi saglabājušies.
Jautāta, kur slēpjas krāšanas un kolekcionēšanas fenomens, Ilze Kraukle atsmej, ka tas būtu jāprasa psihologiem. – Kad apmeklētājiem jautāju, arī viņi atbild, ka mēdz krāt visu ko, piemēram, skolēni krāj magnētiņus, agrāk krāja fiškas, mazāki bērni – kinderolu mantiņas, citi krāj arī nozīmītes, alus etiķetes, paliktnīšus un tamlīdzīgi. Varbūt tas ir līdzīgi tam, vai naudu krājam vai tērējam? Jo tas arī par cilvēku kaut ko liecina. Man pašai ļoti patīk ik pa brīdim kalendārīšus pārskatīt, piemēram, bērnībā „Rīgas Modes" apģērbi šķita tik gaumīgi un skaisti. Agrāk uz šiem kalendārīšiem drukāja ļoti dažādu tematiku, iespējams, tas bija tas, kas raisīja lielāko interesi, – secina Ilze.


11.12.2020.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px