Daudzi cilvēki gan pasaulē, gan Latvijā ir lieli mazo suņu mīļotāji. Ir cilvēki, kas suņus iegādājas tāpēc, ka tā ir modes lieta, citi – lai nebūtu garlaicīgi un nejustos vientuļi, bet ir cilvēki, kuriem mazie suņi ir hobijs, arī liezērietei Dzidrai Cercinai.
– Mans vaļasprieks ir mazie sunīši. Tagad rūpējos par trim mazajiem vācu špiciem, bet pirms tam man bija bolonkas sunīši. Ļoti pārdzīvoju, kad viņi nomira, jo kopā ar šiem suņiem biju ilgu laiku. Lai kliedētu manas bēdas, vīrs un meita jubilejā uzdāvināja mazo špicu meitenīti. Tagad šie sunīši ir mans lielākais prieks un acuraugs. Špici tiek vesti uz izstādēm, kur viņus novērtē. Pati esmu Rīgas čau-čau un špicu kluba biedre, piedalos izstādēs. Lai suņu mamma varētu tikt pie bērniem, ir nepieciešamas divas izstādes. Divu gadu vecumā mamma tika pie trim jaukiem špicu puikām. Viens nonāca tēvam alimentos, bet divi palika man. Es viņus tik ļoti iemīlēju, ka nevarēju nevienu pārdot. Cenas par vienu kucēnu ir augstas, bet tas nav traucēklis, jo šīs sugas pārstāvjus cilvēki pērk, – par savu aizraušanos stāsta Dzidra Cercina.
Kā visiem suņiem, arī vācu špiciem ir nepieciešama speciālā barība. Tā stiprina kaulus, zobus, sniedz nepieciešamās minerālvielas un vitamīnus. Dzidra Cercina turpina: – Es mazos špicus baroju ar speciālo barību, kuras sastāvā ir vistas un teļa gaļa. Mani sunīši ir ar ciltsrakstiem, čipēti (elektroniski iezīmēti) un potēti. Fidži ir piedalījusies trijās izstādēs, kurās ieguva sarkano lentīti. Tas ir visaugstākais apbalvojums. Viņa ir arī Latvijas čempiona kandidāte. Suņu puikām, kā pēc ciltsrakstiem pieprasa, vārdiem bija jāsākas ar burtu "K". Ilgi bija jādomā, bet viņi ieguva skaistus vārdus – Goldflover Krikss un Goldflover Kato. Sunīši ir kustīgi un izveicīgi. Tagad smejos, ka mājās ir trīs mazi zvaniņi, jo viņu balsis ir spalgas.
Uzskatu, ka katram ir vajadzīgs vaļasprieks. Jauki, ja vaļaspriekā tiek ieliktas rūpes, mīlestība un gādība.
Autore: AGRITA NUSBAUMA
Foto no personiskā arhīva