"Ja kāds suni nosit vai kaķi, maksā grivnu (apm. 205 g sudraba stienīti) un suni suņa vietā, un kaķi kaķa vietā." (Krievu likumu krājums „Mitropolita tiesa" XIII gs.)
2004. gadā arheologi Kiprā atrada 9500 gadu vecu ar gliemežvākiem, pulētiem akmeņiem un citiem artefaktiem rotātu apbedījumu, kurā atdusējās cilvēks kopā ar kaķi – tas ir vecākais kaķa kā mājdzīvnieka atradums. Kiprā savvaļas kaķu nebija, tas salā ievests, iespējams – no Ēģiptes. Cilvēku un kaķu kopdzīve, visticamāk, sākās, kad attīstījās zemkopība un savvaļas kaķi apguva jaunas, bagātas medību vietas – graudu krājumus iekārojošās peles. Kaķi bija noderīgi, cilvēki sāka tos pieradināt savām mājvietām, piemēram, piedāvājot pienu. Kaķi pamazām pie cilvēka pierada, sevišķi, ja kontaktā nonāca jau kaķēnu vecumā. Senajā Ēģiptē kaķi baudīja dziļu cieņu jau V gs. p. m. ē., tos apveltīja ar dievišķīgām īpašībām: kaķes (un lauvenes) saistīja ar kara dievieti Sekhmetu, runčus uzskatīja par Saules dieva Ra iemiesojumu dzīvnieka veidolā. Bija arī dieviete ar kaķa galvu – Basteta. Kad kaķis mira, tā saimnieks sēroja un mumificēto kaķi sadedzināja vai arī apglabāja koka zārkā. Par pat nejaušu kaķa nonāvēšanu vai ievainošanu draudēja bargs sods. Ēģiptieši centās neļaut savus iemīļotos dzīvniekus izvest no valsts, bet grieķi tos vienkārši ņēma līdzi kuģos – viņiem arī vajadzēja palīgus cīņai ar grauzējiem, un ap 900. g. p. m. ē. arī Eiropā parādījās pirmie pieradinātie kaķi. Nespēdami nosargāt „monopolu", ēģiptieši kaķus sāka tirgot romiešiem un citām tautām. Eiropā agros viduslaikos kaķi bija vēl reti, bet cienīti mājas sargi. Īru mūki jau VI gs. augsti vērtēja kaķu sabiedrību savās grāmatu krātuvēs. Kaķis gan vēl nebija glāstāmais dzīvnieks, bet tikai noderīgs peļu mednieks un kažokādu piegādātājs, tā ķermeņa sastāvdaļas izmantoja tautas medicīnā. Vēl XII gs. kaķi bija mājas labie gariņi, bet tad pret tiem vērsās katoļu baznīca, tos pasludinot par burvju un raganu pavadoņiem un paša sātana iemiesojumiem. Tos kāra un dedzināja, pāvests Inokents VIII 1484. gadā pat norādīja, ka jāsadedzina arī visi kaķu mīlētāji. Pareizticīgajiem gan kaķis bija vienīgais dzīvnieks, kas drīkstēja ieiet baznīcā – tas no grauzējiem sargāja baznīcas grāmatas un tērpus. „Labo slavu" kaķi atguva no XVII gs., kad jūrnieki tos sāka ņemt uz kuģiem cīņai ar žurkām. Pamazām kaķi kļuva ne tikai par mājas mīluļiem, bet arī par prestiža dzīvniekiem – tika veidotas jaunas kaķu šķirnes, 1871. gadā Londonas „Cristall Palace" jau notika pirmā lielā Britu īsspalvaino un Persiešu sugu kaķu izstāde. Pēc Starptautiskā dzīvnieku aizsardzības fonda ierosinājuma kopš 2004. gada 8. augusts ir Starptautiskā kaķu diena.
04.09.2020.