Kārlis Pūce-Freijs mācās Kusas pamatskolas 4. klasē un dzīvo Aronas pagastā. Kad mācījās 2. klasē, viņš iesaistījās skolēnu mācību uzņēmumā (SMU), kuru vadīja klases audzinātāja. Tā aizsākās interese par koku kā materiālu un kā interjera elementu.
– Pirmajā skolēnu tirdziņā tika piedāvāti oša koka paliktnīši karstiem traukiem un eglīšu rotājumi. Šie rotājumi bija vienkāršas koka ripiņas, bet, tā kā katram kokam ir gan savs tonis, gan raksts, tos nevajadzēja izgreznot, – atceras Kārlis Pūce-Freijs. – Ripiņas pietika apstrādāt ar lineļļu, lai izceltu koka struktūru. Ģimenē vienmēr ir patikušas praktiskas, dabiskas lietas, tāpēc vairums lietu ir ikdienā izmantojamas. Ir tapusi pat vienkārši zaru slota. Tā sākotnēji kalpoja kā SMU stenda dekors, bet noslēgumā to varēja arī iegādāties.
Bet, lai kaut ko sāktu, ir nepieciešama ideja, pamudinājums, interese un arī vēlēšanās kaut ko darīt.
Par to, kā radās doma taisīt svečturus, pastāsta Kārļa mamma Aira Pūce-Freija: – Pie svečturu gatavošanas nonācām nejauši. Pie plīts bija izmests apmēram 10 cm garš atlikums no oša bluķīša. Kārlis ar cirvīti sadalīja to mazākos gabalos. Tie bija tik glīti un interesanti raksta un krāsas ziņā, ka žēl mest krāsnī un nokurināt. Šos gabaliņus atlika vien nedaudz pieslīpēt, un bija gatavi interjera priekšmeti. Toreiz tapa pirmie svečturīši uz Lieldienām, kā arī olu paliktņi.
Esmu priecīga, ka šādas lietas ir aizrāvušas dēlu. Darbojoties tiek iesaistīta visa ģimene, un tieši tas kopābūšanas mirklis ir ļoti nozīmīgs ne vien bērniem, bet arī pieaugušajiem. Esmu par to, ka bērni pēc iespējas vairāk ir jāiesaista dažādās aktivitātēs un jāsniedz iespēja pašiem mēģināt jaunas un aizraujošas lietas.
Koka ripām katrs var izdomāt savu pielietojumu. Ripas ir veidotas gan kā magnēti, pat ar iededzinātiem vārdiem, gan kā telpu un eglīšu dekori, kā arī atslēgu piekariņi. Ģimene bija patīkami pārsteigta, kad žurnālā pamanīja Antras Gotlaufas cepto kūkas gabaliņu nofotografētu uz pašām pirmajām Kārļa gatavotajām oša ripām.
– Tas bija ļoti liels pārsteigums un tajā pašā laikā arī prieks. Bez SMU tirdziņiem šīs ripas lieliski noder arī dāvanām. Tagad gan rezerves ir izsīkušas. Svečturīši, ko neiztirgoju Madonā tirdziņā „Cits bazārs", tika atdoti labdarības projektam. Mums ir pašiem arī sava ķegļu spēle. Tādu uzdāvināju klasesbiedrenei Loretai dzimšanas dienā. Spēlē var iesaistīties visa ģimene, bet vienkārša tā izskatās tikai no malas. Koka darinājumi kā dāvanas, ceļo arī uz Šveici, Vāciju un Angliju, lai iepriecinātu tuvos cilvēkus, – atklāj Kārlis.
Kārļa aizraušanās ar koku ir arī visas ģimenes kopdarbs. Mamma ir tā, kas izdomā idejas, tētis sazāģē sagataves, un tad tās kādu laiku atpūšas. Aktīva darbošanās notiek, kad Kārlim atnāk iedvesma.
Turpina Kārlis: – Man patīk darboties ar koku. Ļoti priecājos, ka ģimene mani atbalsta, palīdz un iesaistās, sagatavojot materiālus un padaloties ar idejām. Darbojamies kopā ar māsu Madaru. Es esmu atbildīgs par urbšanas darbiem. Māsa palīdz apstrādāt ar eļļu un svečturus izdekorē, aplīmējot tos ar lentītēm.
Uz magnētiem mamma skaisti uzraksta vārdus, tos es pēc tam iededzinu. Katra koka ripa ir citādāka. Atšķiras raksts, un, manuprāt, tas tos darbus padara īpašus, acīm baudāmus. Ir gandarījums, ka mani darbi tiek novērtēti atzinīgi un ir sastopami citās mājās, kur oša ripām noteikti ir atrasta īstā vieta un pielietojums. Manuprāt, uz šīm ripām skaisti izskatās sveces un maize.
Savukārt mamma Aira uzsver: – Esmu priecīga un lepna par savu ģimeni un bērniem, par viņu vēlmi darboties, mācīties un apgūt jaunas prasmes. Jācer, ka šī vēlme neapsīks. Priecājos, ka ir panākumi. Mans atalgojums noteikti ir redzēt priecīgus bērnus, sajūsma par kārtējo izdevušos SMU tirdziņu.
Darbošanās ar koku nav vienīgais Kārļa hobijs. Kā jau visiem bērniem, interesē arī telefons un dators. Bet ir arī citi vaļasprieki, ko dara kopā ar ģimeni.
– Esam kaislīgi slidotāji, tādēļ ziemā lielāko daļu brīvlaika, ja vien tas ir iespējams un laikapstākļi ļauj, esam uz slidām.
Brīvajos brīžos labprāt esmu pie ūdens. Vasarā viens no vaļaspriekiem noteikti ir makšķerēšana. Ļoti patīk nodarboties ar peldēšanu. Kā jau puišiem, arī man interesē dažāda tehnika un ar to saistītas lietas. No pavasara līdz rudenim mājās esmu atbildīgs par zāliena uzturēšanu kārtībā, regulāru pļaušanu. Tā kā dzīvoju laukos, varu izmantot lielisku iespēju un siltajā gadalaikā gulēt zem zvaigžņotajām debesīm, vērot krītošās zvaigznes. Interesē kosmoss un viss, kas ar to saistīts. Tas ir kaut kas plašs un pilnībā neizdibināms.
Šī aizraušanās ir jau vairākus gadus. Joprojām par to interesējos.
Protams, mani saista arī telefons, un, kā mamma saka, tas esot liels izaicinājums, lai ieinteresētu mani darīt kaut ko vērtīgāku. Pieaugušo uzraudzībā reizēm darbojos gan ar slīpmašīnu, gan nedaudz pie virpas. Tie ir interesanti darbi. Tā kā mamma cep maizi, arī mums patīk to darīt. Madarai pat ir sava abra, bet es esmu atbildīgs par maizes izņemšanu no krāsns. Tāpat gatavojamies arī pavasara tirdziņam. Ir padomā dažādas idejas. Vecāku pamudināts, ar saviem darbiņiem iesaistījos labdarības akcijā.
21.12.2018.