Varakļānos, kafejnīcā „Grāmatnīca", gardo ēdienu un patīkamās atmosfēras baudījumu papildina DIĀNAS LIPSKAS gleznotās gleznas, kas priecē ar dabas motīviem, reālistisku atainojumu un dzīvespriecīgām krāsām. Diāna glezno savam priekam un tikai kopš pagājušā gada marta. Neraugoties uz nelielo pieredzi, daudzi jau ir atzinīgi novērtējuši viņas prasmes un glezniņas labprāt arī pasūta, iegādājas savu mājokļu izdaiļošanai.
– Māksla mani saista jau kopš bērnības. Atmiņā ir, ka mani pieskatīja vecmamma, vasarā man bija uzdevums sēdēt dārzā un zīmēt tur augošās puķes. Ziemā, kad puķu nebija, šķirstīju katalogu, no kā zīmēju cilvēkus, mašīnas. Arī jau pieaugušā vecumā ik pa laikam kaut ko pazīmēju, kad tāda vēlme uznāca. Vecāki tā kā tirdīja, mamma pie astrologiem pat uzzinājusi, ka man dzīvē obligāti vajag mākslu. Tad nu pagājušajā gadā tētim uz vārdadienu izdomāju uzgleznot pāvu. Sanāca pat labāk, nekā pati biju gaidījusi – tā arī tas aizgāja, – atminas Diāna.
Viņai bijusi vēlme mākslu apgūt arī profesionālāk, tomēr skolās, kurās iestājusies, līdz galam nesaistījuši skolotāji vai apgūstamā programma, tādēļ mācības nepabeigtas. Kā nonācis līdz tam, ka glezniņas izstādītas Varakļānu kafejnīcā „Grāmatnīca"? Diāna Lipska atklāj, ka viņas māju puse ir Kuldīga, Renda, tad laiks pavadīts Rīgā.
– Esmu pabeigusi skolu kā SPA speciāliste, apguvu arī teipošanu. Strādāju Rīgas salonā, bet sanāca pārvākties uz Varakļāniem, jo kopā ar draugu uzrakstījām Eiropas projektu. Viņam šeit Varakļānos ir neliela galdniecība SIA „DNS wood ART", kas līdz ar projektu paplašinājās. Nu jau gadu dzīvoju Varakļānos un, šķiet, būšu iedzīvojusies. Es pat labprāt dzīvotu vēl dziļākos laukos – mežā, bet jebkurā gadījumā Varakļānos ir klusāk, mierīgāk un dabiskāk nekā Rīgā. Pamazām pie mājas ierīkoju savu dārziņu, audzēju augus, no kuriem tālāk izgatavoju hidrolātus. Piepalīdzu arī draugam uzņēmuma darbībā, kokapstrādē eļļoju, krāsoju. Tikām pieteikušies Madonas biznesa inkubatorā ar ideju – izgatavot gleznas, interjera dizaina elementus no koka klucīšiem. Tie tiek īpaši izkārtoti tā, ka izveido zīmējumu. Pietrūka dažu punktu vērtējumā, lai tiktu inkubatorā; bet doma nav pavisam pazudusi, to, mazliet citādi apspēlējot, iespējams, pieteiksim nākamreiz. Tad nu šajā inkubatorā sapazinos ar Aneti Urku, kas darbojas kafejnīcā „Grāmatnīca", un viņa man šādu iespēju piedāvāja. Jāatzīst, ka šī ir pirmā reize, kad savas gleznas izrādu plašākai publikai. Ir dīvaini, bet ļoti patīkami, kad sveši cilvēki pēc tam ar mani sazinās, uzslavē, ka ir skaisti, – viņa pastāsta.
Tā kā tuvumā nav SPA salona, kurā strādāt, Diānas pamatnodarbošanās ir dabiskās kosmētikas „Wild Rose" izgatavošana. Pļavās un mežos viņa ievāc augus, daļa tiek izaudzēti savā dārzā, no kā izgatavo hidrolātu. Daudzi cilvēki to pazīst kā ziedūdeni – tas ir ūdens, kas savāc auga spēku. Hidrolātu jeb ziedūdeni var pielietot uz sejas, matos, pūst gaisā, iesmaržināt spilvenu gulēšanai un tamlīdzīgi. Diāna hidrolātu pielieto arī dabiskās kosmētikas izgatavošanā parastā ūdens vietā. Tas piešķirot vērtīgas papildu īpašības, kā arī neesot nepieciešamības produktam pievienot ēteriskās eļļas, viņa min hidrolāta priekšrocības. Izgatavoto kosmētiku viņa reklamē „Wild Rose" sociālajos kontos, un atsaucība ir no visas Latvijas, arī ārvalstīm. Diāna piebilst: – Vasara ir visīstākais laiks, kad strādāt ar hidrolātiem. Varakļānos vēl daudz ko nezinu, kas kur aug, tāpēc ar to varbūt gāja lēnāk. Turklāt augi atšķiras – kas Kuldīgas, Ventspils pusē ir ļoti izplatīti, šeit nekur nevaru atrast. Bet pārsvarā visi augi jau ir salasīti – liepziedi, ārstnieciskā kliņģerīte, lavanda, rozes un daudzi citi.
Esot dabā, nav pārsteigums, ka arī brīvā brīža nodarbē – gleznošanā – pārsvarā manāmi dabas motīvi; ziedi, dzīvnieki. Diāna Lipska glezno ar akrila krāsām, jo ar tām varot krāsot arī uz sienām un apģērba. Tā, piemēram, tapšanas procesā ir lielizmēra orhideju gleznojums uz vecāku lauku mājas sienas; Diāna ir apgleznojusi arī T krekliņus.
– Es gleznoju to, ko redzu. Apbrīnoju tos gleznotājus, kuri spēj izdomāt dažādus fantastiskus tēlus vai sižetus, ko reālistiski attēlo gleznās; daudziem ļoti talantīgiem sekoju līdzi instagramā. Tādēļ zinu salīdzināt, ka man gleznošana aizņem ilgu laiku. Jo uzgleznoto es apskatu gan vakara, gan nakts, gan rīta gaismā, lai redzētu gleznu dažādā apgaismojumā. Kaut ko uzgleznoju, atkal pētu nianses; tāpēc gleznas man atrodas vienmēr blakus, kad eju gulēt vai skatos televizoru. Vidēji gleznai aiziet aptuveni nedēļa. Ja gleznoju ko no attēla, izprintēju to, atzīmēju punktus, ievietoju gleznas mērogā, aprēķinu, novelku līnijas. Gleznoju, aptuveni pieturoties pie šīm līnijām, protams, ir arī mākslinieciskais ideju lidojums. Jo īpaši to pielietoju, ja, piemēram, man pasūta, lai uzgleznoju kāda cilvēka mājdzīvnieku – tad attēls sanāk atbilstošāks realitātei. Daudz esmu gleznojusi magones – kā dāvanu, tās ļoti patīk sievietēm. Savukārt vīriešiem, jo īpaši medniekiem, tie ir brieži. Šobrīd pat gleznoju briedi, bet nedaudz fantastiskākā variācijā, lielākā formātā nekā ierasts – gribas jaunus izaicinājumus, – teic Diāna.
07.08.2020.