Cesvaines novada Grašos zemnieku saimniecībā „Mežsargmājas" Dace Driķe aprūpē kaktusu kolekciju. Saimniece gadu gaitā iemācījusies augiem pielāgoties un ar tiem sadzīvot, neizjūtot adatu asumu.
Dacei Driķei šie kaktusi ir dāvināti pirms 11 gadiem. Agrāk kolekcija piederējusi selekcionāram Rūdolfam Dumbravam. – Labprāt turpinu tos aprūpēt, jo man ļoti patīk kaktusi. Nosaukumus gan visiem vēl nezinu, lai atcerētos, ir jāpēta grāmatās. Laikā, kad tie zied – aprīlī, maijā un jūnija sākumā -, nevaru vien nopriecāties. Dažs zied daudziem sīkiem ziediņiem, citam ir viens skaists liels, violets zieds, pārējiem – septiņi astoņi – dzelteni, rozā, smaržīgi un bez smaržas. Vienam ir nokarenas kājiņas kā astoņkājim, un ikreiz uz katras kājas uzplaukst pa diviem ziediem, – priecājas Dace un atzīst, ka kolekcijā esot arī tādi eksemplāri, kas vairāk nekā desmit gadu laikā nav uzziedējuši.
Liela daļa kolekcijas pirms ilgāka laika cietusi ugunsgrēkā – no 120 dažādiem palikuši 60. Dace Driķe stāsta: – Toreiz sadega arī tā saucamais bērnudārzs – pusplaukts ar bērniņiem no katras šķirnes, kas ziedēja. Pa drusciņai kolekciju atjaunoju ar lielākiem un mazākiem bērniņiem. Protams, kaktusi aug arī no sēklām. Šis process ir grūtāks, taču man ļoti patīk, ka pat tikko uzdīgušam, vien pusmilimetru vai milimetru garam kaktusam jau ir adatiņas. Veikalā nekad neesmu nopirkusi nevienu kaktusu. Ilgi un rūpīgi pētu, bet iztieku ar tiem, kas man ir, jo pašai šķiet interesantāk izaudzēt – nopirkt var jebkurš.
Plašāk lasiet laikrakstā STARS 16.08.2013.
Autore: RITA TURKINA
DĀVJA VECKALNIŅA foto