Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Madonas novada ezeri un lauki
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Reklāma — × 150 px

Kad iedvesma atnāk lēni, bet paliek ilgi

AGRITA NUSBAUMA-KOVAĻEVSKA

Autors • 29.12.2025.

Kad iedvesma atnāk lēni, bet paliek ilgi
Burtu lielums

Mājdzīvnieki nav tikai klusi mūsu ikdienas līdzgaitnieki — tie ir ģimenes locekļi, kas ienāk mūsu dzīvē ar atvērtu sirdi un uzticību. Viņu skatienos mājo beznosacījuma mīlestība, viņu klātbūtne sniedz mieru, un viņu prieks par mūsu atgriešanos mājās atgādina par patiesi svarīgām vērtībām.

Tomēr aiz katra laimīga mājdzīvnieka stāv cilvēka izvēle. Izvēle rūpēties, sargāt un uzņemties atbildību ne tikai prieka brīžos, bet arī tad, kad ir grūtāk. Dzīvnieku adopcija ir vairāk nekā labs darbs – tā ir iespēja dot otro iespēju dzīvībai, kas alkst drošības un māju sajūtas. Patversmēs mīt tūkstošiem acu, kas cer uz savu cilvēku.
Bērzaunietis Arturs Vaišļa teic, ka māja bez dzīvnieka nav māja un pats savulaik devis pajumti patversmes kaķiem.
– Īstā mājā sunim jābūt pagalmā, bet kaķim – istabā. Kā tu neiedosi pajumti kādam, kuram tās nav? – par savu izvēli adoptēt dzīvnieku teic Arturs. – Paņemt dzīvnieku no patversmes un dot viņam mājas ir sirds darbs. Tas, ko paveic Madonas Dzīvnieku biedrība, ir vārdos neaprakstāms. Mia nāk no patversmes. Kad šī gada sākumā Sarkaņu pagastā kādā pagrabā tika atrasti daudzie kaķi un viņiem tika meklētas mājas, lēmām, ka ņemsim vienu kaķīti. Izvēlējāmies to, par kuru zinājām, ka neviens cits viņu neizvēlēsies. Vienmēr bijis tā, ka smukos paņem uzreiz, bet mūsu Mia ir ar vienu actiņu. Apkārt joprojām ir tik daudz pamestu dzīvnieku. Pirms vairākiem gadu desmitiem atminamies, ka dzīvnieki bieži tika aizvesti un izmesti tad, kad viņi vairs nebija ērti, bija apnikuši. Tāpat ne visi padomā, ka dzīvnieciņi jāsterilizē, lai tie nevairotos un nebūtu par apgrūtinājumu. Gribas ticēt, ka, laikam ejot, situācija uzlabojas, cilvēki neizturas tik nežēlīgi. Mēs tomēr esam atbildīgi par to, ko pieradinām.
Kā smej Arturs, mājās jau dzīvo greizsirdīgs runcis, tāpēc vienīgā iespēja bija izvēlēties kaķenīti.
– Jau iepriekš bijām ņēmuši kaķenīti no patversmes. Runcis izrādīja lielu greizsirdību. Nolēmām mēģināt vēlreiz, un ar Mias ienākšanu, runcis kļuva žirgtāks, aktīvāks. Viens otru dzenā, spēlējas, un nemaz nav garlaicīgi, – pastāsta Arturs. – Kaķiem jābūt dzīvespriecīgiem, kustīgiem. Protams, citam varbūt patīk, ja kaķis ir mierīgs, gulšņā, neprasa uzmanību. Katram sava gaume. Dzīvnieks, kas nācis no patversmes, šķiet īpaši mīļāks, jo viņš atkal ir atradis uzticību un mīlestību.
Arturam Vaišļam ir vēl kāda aizraušanās – grāmatu rakstīšana. Izdotas divdesmit divas grāmatas gan bērniem, gan pieaugušajiem. Nupat dienas gaismu ieraudzīja jau ceturtā pasaku grāmata "Mazrumpītis un Ziemassvētku vecītis".
– Savulaik vecākajam dēlam skolā bija dots uzdevums uzrakstīt pasaku. Sieva toreiz mudināja palīdzēt ar rakstīšanu. Ņemot vērā dēla iedvesmas, apaudzēju pasaku. Ilgu laiku tā nostāvēja atvilktnes dziļākajā stūrī, bet ar laiku pievērsos arī pasaku rakstīšanai, – atminas Arturs Vaišļa jeb Arturs Balts. – Vislielākās grūtības sagādāja atrast kādu, kas var grāmatu ilustrēt. Mazrumpītis ilustratoru gaidīja četrus gadus. Laiku palaikam apjautājos, varbūt kādam paziņu lokā ir cilvēks, kas zīmē. Man nevajadzēja profesionāli, bet gan drosmīgu cilvēku, kas vēlas pašapliecināties, pierādīt sev, ka var ilustrēt arī grāmatas. Tepat Sauleskalnā uzrunāju Ivetu Miķelsoni, rezultātā ieguvu brīnišķīgi ilustrētu grāmatu. Katrs zīmējums ir smalki izzīmēts, pilnveidots un atbilstošs tekstam. Manuprāt, ilustrācijām ir īpaša nozīme. Mēs visi esam izauguši ar skaisti ilustrētām pasakām. Piekrītu, ka ir jālasa arī ārzemju literatūra, tomēr jāuztur arī latviskā dzīvesziņa. 2018. gadā Rakstnieku savienība aicināja vairāk pievērsties bērnu grāmatu rakstīšanai, arī man tas bija viens no stimuliem rakstīt pasakas.
Taujājot, vai gaidāmas jaunas grāmatas, Arturs atzīst: – Jau ir gatavs turpinājums pasaku grāmatai. Šobrīd nepieciešams grāmatu ilustrēt. Māksliniece šim darbam var pievērsties ziemā. Arī man kā autoram nepieciešama iedvesma. Nevaru rakstīt pēc pasūtījuma. Ir jāsajūt īstā stīga, lai grāmatu padarītu interesantu un lasāmu. Katram ir sava gaume, līdz ar to katrai grāmatai – savi lasītāji. Vislielākā uzslava, ka grāmatu izlasa cilvēks, kurš ar lasīšanu neaizraujas un iesaka to izlasīt citiem!

30.12.2025.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px