Zīmēšana barkavietei IVANDAI GAILUMAI bijusi blakus kopš bērnības, bet nopietni šai mākslas nozarei viņa pievērsās apzinātā vecumā. Ivandas darbs saistīts ar skaistumkopšanu; lielākā daļa mūža pavadīta friziera darbā, bet ikviena dzīvē pienāk brīdis, kad vajag kaut ko pamainīt. Ivanda nolēma izmēģināt gēla nagu pieaudzēšanu, un nu bija klāt tas brīdis, kad brīvi iespējams izpausties, zīmējot uz tiem dažādus dizainus. Tolaik arī modē bijuši visdažādākie zīmējumi.
– Mani mīļie zināja manu mīlestību pret mākslu un uzdāvināja pirmo molbertu, krāsu komplektu un otas. Pirmās glezniņas aizceļoja pie radiem un draugiem jubilejās, pēc tam „klienti" vairs nebija jāmeklē. Mani sāka aicināt uz izstādēm. Atceros, kā reiz bija situācija, kad dzīvoklī lietusgāžu dēļ sāka tecēt griesti. Izsaucu „Madonas namsaimnieka" apsaimniekotājus un meistars, kurš atbrauca novērst problēmu, bija Madonas bibliotēkas saimnieks. Viņš ieraudzīja manus darbus un teica: „Jums būs izstāde bibliotēkā". Sekoja zvans Sarmītei Radiņai, un tā sākās mans ceļš pretī plašākai publikai. Pēc izstādes Madonā piekritu arī citiem uzaicinājumiem, kas sekoja pēc tam. Esmu izlikusi apskatei gleznas arī savā pagastā.
Vismīļākie man ir ziedi, tos zīmēju visbiežāk. Ziedus salīdzinu ar sievieti, jo katram no tiem ir savs aromāts, grācija. Laika gaitā pievērsos šķidrajai akrilēšanai, tam nav vajadzīgas nekādas iemaņas. Pludinot krāsas, nekad nevar zināt, kas beigu beigās izdosies. Esmu aicināta uz meistarklasēm, bet šā gada februārī saņēmu nopietnu uzaicinājumu no vietējās dzejnieces Anitas Skrabes. Viņa piedāvāja man uzzīmēt vāka noformējumu un iekšējās ilustrācijas dzejas krājumam. Tāds nu ir mans mākslinieka karjeras ceļš īsumā, – lasītājus ar sevi iepazīstina Ivanda Gailuma.
Ivandai ir vaicāts, cik gleznas pa šo laiku tapušas. Arī es esmu starp tiem, kas sarunas laikā šo jautājumu uzdod. Ivanda, mirklīti padomājot, saka – darbiņu ir aptuveni simts. Jūnija vidū Barkavā aizvadīta šķidrā akrila liešanas meistarklase, pirms pāris dienām Ivanda saņēma zvanu no Madonas senioru biedrības „Pie kamīna" ar aicinājumu pasniegt šķidrā akrila meistarklasi.
– Esmu košo krāsu mīļotāja. Lieliem māksliniekiem tuvākie ir zemes toņi, taču es esmu par visu košo – sarkans, dzeltens un citi. Katram ir savs īpašais rokraksts, ar atšķiramies cits no cita. lai gan sarkanu krāsu apģērbā nemaz nevalkāju gleznās tā noteikti ir. Māksla un gleznošana ir iespēja man izpaust savas domas un emocijas. Ne velti ir tāds teiciens – ja visu varētu pateikt vārdos, nebūtu vajadzība gleznot. Man gleznošana ir kā malks svaiga gaisa, kā ēdiens dvēselei. Manas gleznas ir mans skatījums, manas emocijas, ko brīvi izpaužu. Gleznojot laiks paskrien nemanot, – emocijās dalās Ivanda.
05.09.2025.