Viena no Rudītes Prikules sirdslietām ir mārtiņrožu audzēšana. Tā aizsākusies pirms pieciem gadiem. Kā pati Rudīte saka – vajadzība spieda, puķes bija nepieciešamas ne tikai kultūras namam (Rudīte ir Lauteres kultūras nama direktore), bet arī svecīšu vakariem un, protams, savam priekam.
Rudītes dārzā aug piecpadsmit šķirņu mārtiņrozes, tajā mazākos daudzumos ir sastopamas arī gladiolas un asteres, lai ziedi pēc vajadzības nebūtu jāpērk.
– Tā gadu garumā man tās tik daudz ir salasījušās, kad braucu uz kādu tirgu, nopērku pa stādiņam. Tāpat kaimiņiene Sigita Dāboliņa nodarbojas ar puķkopību, aizejot pie viņas, parasti iegādājos kaut ko jaunu. Ar mani ir tā – ieraugu puķi, nopērku un tikai pēc tam sāku domāt, kur es to likšu. Zinu, ka tas varbūt nav pareizi, bet tā nu ir, – smaidot saka Rudīte.
Mārtiņrožu stādu sagatavošana ziemai prasot samērā daudz laika, jo katras šķirnes stādiņš tiekot izrakts un iestādīts puķpodā, noglabāts vai nu siltumnīcā, vai garāžā. Čaklā saimniece arī piemetina, ka pagājušajā gadā mārtiņrozes esot ļoti labi pārziemojušas. Visvairāk darba tomēr esot pavasaros, kad jāveic zemes sagatavošana un puķes atkal jāsastāda. Katra saknīte tiek stādīta mazos podiņos, tad tie tiek nolikti, lai apsakņotos.
– No manis gan nekāds lielais dārznieks neiznāk, esmu agronome. Dārzniecības jomā iegūtās zināšanas ir uzkrātas gadu garumā. Esmu ievērojusi to, ka, jo skaistāka puķe, jo cimperlīgāka tā ir, tad to ir grūtāk sagatavot ziemai un apkopt. Puķes, kuras ir vienkāršākas, aug kā nezāles, – norāda Rudīte.
Stāstot par mārtiņrozēm, viņa atzīst, ka nevienu šķirni nepārzina, ja kāda puķe iekrīt acīs, tad tā tiek arī nopirkta un iestādīta. Viņa jau tagad zinot, ka kārtējo reizi Kartupeļu svētkos atkal tikšot nopirkta vēl kāda šķirne. Rudītei arī neesot nekādu īpašo knifiņu, kā par puķēm rūpēties, viss tiekot darīts pēc izjūtām.
– Mārtiņrožu audzēšana ir mana sirdslieta, citādāk to nemaz nevar darīt. Nevienu stādiņu nevaru izmest ārā, visu cenšos saglabāt, iestādīt, – piebilst Rudīte.
Kad stādiņi ir ielikti siltumnīcā, tos apsedz ar agrotīklu, tas parasti tiek izdarīts pirms salnām, jo vairāk par mīnus pieciem grādiem stādiņi neiztur.
– Noteikti, ka šo puķu audzēšanai ir arī dažādi knifiņi, taču es tos nezinu, neesmu tajā tik ļoti iedziļinājusies. Kā es jūtu, tā arī ar puķēm apejos, – uzsver Rudīte.
Viņa arī teic, ka netrūkstot stādiņu pirktgribētāju, tāpat arī, kad Kusā notiek tirdziņš, ir iespējams iegādāties puķu stādiņus. Puķes tiekot arī dāvinātas radiem, kad tiek iets ciemos pie kaimiņiem, noteikti aiznesot kādu puķu pušķīti. Mārtiņrozes arī ir no tām puķēm, kas stāv ilgi un skaisti.
Līdztekus daudzajām puķēm Rudīte audzē aptuveni 60 trušu, siltumnīcā ražīgi aug tomāti, dārzā – kartupeļi un citi jau ierastie dārza labumi.
Bez visiem lauku darbiem Rudīte ir arī čakla adītāja, agrāk gan to darījusi biežāk, bet pašlaik tā paliekot aizvien retāka nodarbe, jo vienkārši neatliek laika.
– Mājas darbos lieli palīgi ir mani ģimenes vīrieši, vīrs Ainis un dēls Artis, kuri regulāri nopļauj zāli, sanes malku mājās. Tāpat arī viņi iet sēnēs, bet mans pienākums ir tās sagatavot ziemai, – par mājas darbiem stāsta Rudīte.
Meita Līva ar znotu gan ierāvušies savos ikdienas darbos, tikai ik pa laikam atbraucot ciemos. Papildus visiem darbiem Rudīte ir atradusi laiku dziedāšanai ansamblī „Mežābele", agrāk spēlēts arī teātris, bet visur jau nav iespējams būt fiziski, tādēļ no kaut kā bija jāatsakās.
Šogad 7. martā Rudīte Prikule atzīmēja arī kādu jubileju, jo apritēja 20 gadu, kopš viņa strādā Lauteres kultūras namā par tā vadītāju. Taču svētki ar to nav beigušies, jo 2. decembrī kultūras namam aprit 45 gadi, līdz ar to jau ir jāsāk gatavoties šim svinīgajam notikumam.
– Agrāk strādāju arī par lauku konsultantu, tādējādi pašai bieži sanāca pabraukāt apkārt un apskatīties, kā dzīvo un saimnieko citi, tādēļ pašlaik aktīvi rīkoju ekskursijas, lai arī vietējiem parādītu, kas, kur un kā notiek, – skaidro Rudīte.
Viņa piemetina – kā jau daudziem arī viņai diennaktī pietrūkst vēl pāris stundu, tādēļ daudz tiek strādāts pa naktīm. Rudīte atklāj, ka viens no viņas hobijiem esot izrakstīt citātus no grāmatām vai interneta, jo tie lieti noderot darbos. Viens no tiem esot ļoti spilgti iesēdies atmiņā, to tad viņa arī mēdz atgādināt sev un citiem – nevajag lūgt vieglākas dienas, bet gan vēl lielāku izturību.
01.09.2017.