Didzis Melderis studē Latvijas Lauksaimniecības universitātes Agronomijas fakultātes 4. kursā. Mācās Jelgavā, dzīvo Rīgā, bet, cik bieži vien iespējams, brauc pie vecākiem uz Bērzaunes pagastu.
Ikdiena aizrit saspringti, bet šobrīd Didzis ir pievienojies jaunam izaicinājumam – šovam „X Faktors".
– Paralēli mācībām universitātē intensīvi dziedu. Dziedāju grupā „Četri vienā", ar kuru ir dažādi kopīgi projekti. Viens no tiem ir izrāde „Vēja stāsts". Tās horeogrāfs ir Juris Gogulis, komponiste Ilze Rijniece, un piedalās dejotāji no visas Latvijas. Šobrīd top otrā daļa – „Brīnuma meitas". Pirms neilga laika arī dejoju tautisko deju kolektīvā „Lielupe". Šobrīd esmu „iesaldējis" savu dejotāja karjeru, jo ir jāpiedalās „X Faktorā", kas paņem lielāko daļu mana brīvā laika. Arī domas ir tikai par un ap projektu. Pašlaik gan nezinu, vai pēc universitātes absolvēšanas atgriezīšos Jelgavā, tāpēc nevaru pateikt, vai turpināšu dejot šajā kolektīvā, kaut gan man tur ļoti patika – gan kolektīvs, gan dejošana. Visu laiku ir izjūta, ka gribas kāpt augstāk un augstāk un gūt lielākus panākumus.
Joprojām spēlēju florbolu – otrajā līgā Kalsnavā un pirmajā līgā Madonā. Kad brīvdienās esmu atbraucis uz mājām, rītus mēģinu izbrīvēt, lai pievērstos vēl vienam savam vaļaspriekam – makšķerēšanai. Patīk lauku burvība un miers, – par savu ikdienu stāsta Didzis Melderis.
Mūzika
– Mācoties 2. klasē, vecāki jautāja, vai vēlos apmeklēt mūzikas skolu. Tajā brīdī laikam to gribēju, bet sapratu, ka tas tomēr nav man, un šo skolu nepabeidzu. Bet, laikam ejot, mūzika mani nebija pametusi. Kopā ar labu draugu jau no pamatskolas laikiem Matīsu Budovski sākām darīt radošas lietas, piemēram, rakstījām dziesmas un filmējām dažādus videoklipus. Kopā arī divbalsīgi dziedājām. Jebkur, kur vien varējām, – atzīst Didzis. – Mācoties 10. klasē, bijām aizgājuši uz beķereju, kur pārdevējai divbalsīgi veltījām dziesmu. Šī performance patika arī kādai kundzei, kas tajā brīdī ienāca beķerejā. Tā bija skolotāja Anita Kļaviņa. Prātā iespiedies viņas sacītais, ka viņa uzliks mūs uz skatuves. Pēc kāda laika skolotāja ar mums sazinājās, un tā sākās mūsu ceļš uz skatuvi. Laika gaitā es vairāk pievērsos mūzikai, bet Matīss – skatuves runai. Esmu piedalījies dažādos konkursos, piemēram, „Aiviekstes lakstīgalas", „Nāc sadziedāt". Esmu braucis arī uz meistarklasēm Rīgā, dziedāju „Ģimeņu spietā", bet Matīss šo pasākumu vadīja. Jāsaka liels paldies Anitai Kļaviņai par to, ka palīdzēja man apzināties, cik svarīga man ir mūzika. Tajā laikā man bija ļoti nepieciešams pēc iespējas vairāk gūt skatuves pieredzi, uzstāties publikai, trenēt balsi.
„X Faktors"
– Šobrīd cītīgi gatavojos šovam „X Faktors". Pirmās atlases notika vasaras sākumā, tad sekoja nākamā jau televīzijā, kur piedalījos ļoti veiksmīgi un ieguvu trīs „Jā" no žūrijas. Izpildīju Mumford & Sons dziesmu The Cave. Tālāk jau sekoja krēslu izaicinājums. Tas bija ļoti spraigs un nervus kutinošs, jo piedalās daudz spēcīgu jauno mūziķu. Uzstājos pats pēdējais un sapratu, ja man būs krēsls, kādam citam tas būs jāzaudē. Ļoti interesanta ir izjūta, kad uzkāp uz skatuves un apzinies, ka par šo krēslu tu cīnies ar labākajiem dalībniekiem savā grupā. Galvā iezogas doma, vai tiešām es esmu labāks, un sākas cīņa arī ar sevi. Uz jebkuras skatuves ir jākāpj ar pārliecību. Pirmajā kārtā man palīdzēja ģitārists Gints Smukais.
Šovā esmu grupā 16-25 gadi, un mans mentors ir Reinis Sējāns. Patlaban aktīvi notiek mēģinājumi un darbs ar vokālo pedagogu, kas palīdz atrast pareizo veidu, kā uzrunāt skatītāju caur dziesmu un kā pareizi dziedāt.
Bet šis nav mans pirmais „X Faktors". Mēģināju arī pagājušajā gadā, bet netiku tālāk par krēslu izaicinājumu. Ir pagājis pārdomām bagāts gads. Pa šo laiku esmu daudz ko izvērtējis, mācījies no savām kļūdām. Ideja piedalīties bija spontāna. Tuvojoties atlasei, sapratu, ka ir jāpieņem šis izaicinājums. Šobrīd, atskatoties uz pirmo atlasi, saprotu, ka uztvēru šovu pārāk vieglprātīgi, nepievērsu vajadzīgo uzmanību. Dodoties uz atlasi šogad, biju jau sapratis, ka gribu mēģināt vēlreiz, bet jau ar citu attieksmi. Tiklīdz šie vārdi izskanēja, apzinājos, ka esmu uzlicis sev atbildību, ka nedrīkst izgāzties.
Uzstājoties uz skatuves, vienmēr ir neliels stress, bet ne bailes. Manuprāt, ja cilvēks baidās, nemaz nevajag uzstāties, bet stresam zināmā mērā ir jābūt. Nebija baiļu arī no žūrijas. No katra es varu kaut ko iemācīties, katra viedoklis un teiktais man ir ļoti svarīgs. Katrs cilvēks, kurš ienāk manā dzīvē, kaut ko iemāca, šajā gadījumā – arī „X Faktora" dalībnieki un žūrijas pārstāvji.
Darīšu visu, kas manos spēkos, lai uzvarētu. Bet pirmkārt – lai skatītājiem būtu baudāms mans priekšnesums. Strādāšu pie tā ar pilnu atdevi. Neuztveru „X Faktoru" kā sacensības, bet gan kā sev uzticētu uzdevumu, kas ir jāizpilda un jāgūst viss labais, ko tas sniedz. Vispirms es dziedu skatītājiem un klausītājiem un paralēli tam pildu nospraustos mērķus. Šobrīd dziedu katru dienu. Mācos vārdus un dziesmas, klausos tonalitātes un cenšos katras dziesmas stāstu aiznest līdz klausītājiem.
Vislielākais atbalsts gan ikdienā, gan „X Faktorā" ir mana ģimene un draugi. Tas man ir ļoti svarīgi un iedrošina virzīties arvien augstāk, – atzīst Didzis Melderis.
19.10.2018.