Aizvadītajā gadā, novembrī, trīs stipras sievietes: meita, mamma, vecmamma – Linda, Laila un Laima – apsprieda kādu aizraujošu ideju – radīt ko iedvesmojošu un paliekoši vērtīgo, radīt grāmatu par kopsaisti, aicinot sūtīt savu vai savas ģimenes spēka recepti, labsajūtas formulu vai iedvesmas stāstu un foto.
– Ir jāapzinās, ka mēs visi esam saistīti. Kā cilvēki, latvieši, mātes, meitas, kaimiņi, kolēģi. Šis smalkais saistību tīkls ir mūsu kopība. Varam kopīgi čīkstēt, gānīt, vainot un bļaut. Varam iedvesmot, uzrunāt, ieklausīties, dalīties. Tieši tik vienkārši. Mūsuprāt, pienācis laiks kopt mūsu kopīgo saistību, – tā savu stāstu sāk Linda Vanaga.
Katrai lietai, notikumam ir sava labā un ne tik labā puse. No katras var mācīties, gūt jaunas idejas, realizēt ieceres. Ideja par grāmatu „Kopsaiste" nāca laikā, kad jau kādu brīdi dzīvojām ierobežojumu varā.
– Šī ideja manā galvā dzīvoja jau labu laiku, bet nekad tā pa īstam nebija īstais brīdis, lai to palaistu pasaulē. Līdz iestājās jaunā pasaules kārtība. Vēroju cilvēkus. Vēroju savu vecmammu, kas ir skolotāja un amatierteātra režisore pensijā. Pārdienām dzirdēju: „Ja nevar spēlēt teātri, dzīvei neesot jēgas!" Sākumā pasmējos, beigās sapratu – ko tad tie cilvēki lai dara. Viss ir liegts, un vienīgā realitāte paliek TV kaste istabā un ikdienas cipari. Visādi mēģinājām viena otru iedvesmot, uzmundrināt. Mamma mūs no Rīgas, mēs mammu Rīgā no laukiem. Vienā brīdī ome saka: „Viss! Man viss ir līdz brošai!" Sapratu, ka iedvesmas resursi katram ir izsmeļami, arī man, manai mammai, draugiem, kolēģiem. Bet, ja ar šo iedvesmu sāk mainīties daudzi un dažādi cilvēki, katru dienu top kas jauns. Un rodas jauns enerģijas virpulis. Un mēs nekad nevaram zināt, varbūt tieši tavs iedvesmas stāsts nonāks pie kāda īstajā brīdī un tā cilvēka dzīvē notiks brīnums. Mums katram ir sava prieka recepte, katram kāda stratēģija vai pieredze, kā pārvarēt grūtus brīžus. Mēs vēlamies tos apkopot. Un pat tad, ja pienāks diena, kad pazudīs elektrība un internets, mums joprojām būs iespēja būt kopsaistē, – norāda Linda. – Mēs ļoti priecātos, ja cilvēki iesaistītos aktīvāk, bet esam pašā sākuma posmā. Tas prasa laiku un resursus, lai šī ziņa un ideja aiziet pasaulē. Un ļaudis saprastu, cik vienkārši un vērtīgi ir dalīties ar savu pieredzi. Mums var sūtīt arī vēstules pa pastu. Starp mums joprojām ir godājama vecuma cilvēki, kuriem noteikti ir pāris grandiozas receptes, kā pārvarēt grūtos brīžus, kādus spēka vārdus teikt saviem mīļajiem. Mēs ļoti priecātos tos saņemt kopā ar fotogrāfiju. Lai mēs viens otru arī redzam. Mēs ticam, ka Latvijā dzīvo superforši un iedvesmojoši cilvēki. Ir laiks radīt ko vērtīgu un paliekošu – kopā.
Linda Vanaga dzīvo Zelgauskas pusē – „Gabaliņos". Tā ir sena un skaista vieta Aronas upes krastos. Kā pastāsta Linda, izsenis tur bijušas aroniešu apmetnes, bet tagad ar aroniešu pirmatnējo enerģijas atbalstu ir iedzīvināta Spēka pļava un rituālu vieta, Notikumu šķūnis, kurā iespējams piedzīvot skaistus mirkļus un dziļas iekšējās pārmaiņas.
– „Gabaliņi" ir vieta, kurā Visums vieno un Zeme dziedē. Šī nu reiz ir vieta, kura māca mums dzīvot un būt. Katru dienu māca ko jaunu. Pirms ievācāmies mājā, deviņus mēnešus dzīvojām būdiņā. Tas, kas agrāk Rīgas centrā likās pašsaprotami, šeit ir maza uzvara. Tieši šeit iemācījāmies novērtēt ūdeni mājās, siltu krāsni. Duša bija kā 8. pasaules brīnums simtgadīgā guļbūves ēkā. Šeit agrāk dzīvojušas aroniešu ciltis Aronas upes krastā. Arī mums ir savs uzdevums šeit – veidot savu cilti. Dzīvot dabā ir prieks. Un ar šo prieku un vietas spēku ir jādalās. To arī darām, veidojot notikumus un meistarklases, kurās cilvēki satiekas ar sevi, – atzīst Linda Vanaga.
14.01.2022.