Madonas novada ezeri un lauki
Meža taka Madonas apkārtnē
Baltie loki Madonas parkā
Cesvaine ziemā
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Īstas spānietes – tapas

EGILS JUCEVIČS

Autors • 23.04.2020.

Īstas spānietes – tapas
Burtu lielums

Šobrīd doma par došanos uz Spāniju, visticamāk, izraisīs klusas šausmas, bet, kā savulaik sprieda mūsu folkloras tēls čigāns: „Vai neēda, kad bija, vai neēdīs, kad būs?" Gan jau atkal ceļosim pa saulaino Spāniju un krodziņos baudīsim glāzi vīna un tapas.

Neatņemamo spāņu kulinārijas sastāvdaļu tapas akadēmiskā spāņu valodas vārdnīca definē kā „nelielu ēdiena porciju, kuru lieto kā uzkodu pie vīna vai alus sabiedriskās ēdināšanas iestādē neformālos apstākļos". To sastāvam nav stingru noteikumu, var izmantot praktiski visu, kas ir ēdams, pie tam visdažādākajās kombinācijās: iespējams jaukt, piemēram, gaļu ar zivi, dārzeņus ar olām un jūras veltēm. Par to nosaukuma izcelšanos ir dažādas leģendas. Viena vēsta, ka XIX gs. beigās jaunais karalis Alfonss XIII, ieradies oficiālā vizītē Kadisas provincē, nolēmis izdzert glāzi vīna viesu namā „Ventorillo del Chato" (starp Kadisu un Sanfernando, darbojas vēl mūsu dienās). Pa vaļēju logu spēcīgs vējš ienesis smilšu virpuli, un krodzinieks, paķēris, kas pa rokai – tā izrādījusies šķiņķa šķēlīte, ar vārdiem "Lūdzu, Jūsu majestāte, „tapas" (jumtiņš, pārsegs)!", steidzies apklāt karaļa glāzi. Karalis izdzēra vīnu, uzkoda šķiņķi – un pasūtīja vēlreiz to pašu. Viņa piemēram, protams, nekavējoties sekoja pavadošie galminieki. Kad karalis 1930. gadā atkal ciemojās tajā pašā viesu namā, viņam pie vīna jau piedāvāja 32 veidu tapas. Arī par pašu mazo uzkodu izcelšanos versiju, arī karalisku, netrūkst. Pati piezemētākā vēsta, ka paraža uzkost radusies Andalūzijā, kur zemnieki, strādājot laukos karstajā saulē, starp galvenajām ēdienreizēm spirdzinājās ar glāzi vīna un nelielu uzkodu. Katrā ziņā par mini uzkodu dzimteni lielākā daļa pētnieku uzskata Andalūzijas rietumus, precīzāk – Seviljas apkaimi. Ceļotāji XX gs. sākumā aprakstīja spāņu paražu pie vīna pasniegt šķēlīti šķiņķa vai marinētas olīvas. Divdesmitajos gados tapas no Andalūzijas sāka izplatīties pa visu Spāniju, bet īstu tautas mīlestību tās ieguva pēc 1936.-1939. gada pilsoņu kara, kad izpostītajā Spānijā bija izdevīgi ēst krodziņos, kur līdzi vīna glāzei pasniedza godīgu un sātīgu uzkodu. Tagad tapas ir gan mazo krodziņu, gan lepno restorānu piedāvātajā sortimentā, pasaules slava atnāca, kad 1991. gadā slavenais šefpavārs Ferrans Adria tradicionālās uzkodas iekļāva degustēšanas tīklos savā restorānā „El Bulli". „Mierīgos laikos" spāņi piekopa „ElTapeo" – vakara pastaigu ar draugiem, kurā mazliet iedzer vīnu, mazliet uzkož, lai pēc 2-3 tapām (Granadas pilsē-
tā – tur ir arī populārākās un garšīgākās tapas – dzima tradīcija, ka pirmā uzkodu porcija ir par velti, nākamo cena – līdz diviem eiro) dotos tālāk uz nākamo bāru. Katrā bārā tēriņu pēc kārtas maksā viens no kompānijas – tā stiprinoties draudzība.


24.04.2020.

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px