Nupat būs aizvadīts 2015. gads, un kalendārā šķirsim jaunas – 2016. gada – lappuses. Interesantu un latvisku dienu skaitīšanas veidu piedāvā IK „Latvju sēta", kas ir sastādījis kalendāru „Māras gada rits" nākamajam gadam.
Kalendārs „Māras gada rits" radīts no pēdējā Latvijā ražotā papīra. Katra diena nes dainu, latvju zīmju un parunu skaidrojumu; pēc dabas rita atzīmēti īstie svētku svinamie datumi. Tā ir iespēja ik dienu no jauna izzināt savu senču mantojumu. Īpašais un retais kalendārs izstrādāts tepat Aronas pagastā, „Kalnājos", Ingunas Rogas-Saulītes un Aivja Saulīša ģimenē.
– Visu kalendārā esam izstrādājuši paši – no A līdz Z. IK „Latvju sēta" izpilda klientu vēlmes no koka, metāla un auduma, sākot no interjera līdz baložu mājai pagalma stūrī; no senozola sālstrauka līdz latviskajam kalendāram no Latvijā ražota papīra. Kalendāra veidošanas ideja, teksts un datorsalikums ir mans, savukārt praktiskā puse un iespiešanas darbi bija vīra veikums, – pastāsta Inguna Roga-Saulīte.
Jautāta, kā radusies šāda ideja, viņa nosmej: – Vārīju auzu putru bērniem un prātā vienkārši ieraudzīju, kādam šim kalendāram jābūt. Ideja burtiski atnāca pati par sevi. Jau labu laiku pētu latviešu vēsturi, aizvēsturi, esmu aizrāvusies ar dainām, parunām, sakāmvārdiem.
Inguna Roga-Saulīte atminas tobrīd it kā nenozīmīgu notikumu, kas pāraudzis jēgpilnā atklāsmē par mūsu tautu. Kad ģimene vākusi nost vasarā izaudzētos zirņus, viena pāksts izbirusi un tā arī atstāta vagā. Inguna turpina: – No izbirušajiem zirņiem izauga asniņš. Es tobrīd nodomāju: „Nāks salnas, neizdzīvos." Pagāja pirmā, otrā salna, bet stādiņš vēl turējās. Vien pēc trešās salnas tas nosala. Tā es līdzības savilku arī ar mūsu tautu. Cik gan gadsimtiem ilgi mūs mēģinājuši mērķtiecīgi pakļaut un iznīcināt, vairāk nekā 1000 gadu! Cik salnas nav nākušas, bet mēs tāpat esam, ar savu latviešu valodu, ar savām tradīcijām. Maza tautiņa, bet īstenībā mēs esam diženi. To jāsāk apzināties. Nav jābraukā apkārt pa pasauli, jo mūs vieno nevis sirds vai viena asins, bet gan mūsu zeme. Tomēr mēs esam mūžīgie Sprīdīši, kas izbraukās puspasauli, lai tad tikai uzzinātu, ka sava zeme, savs koks tomēr palīdz vislabāk.
Līdz ar to Ingunai ir neizprotama arī vēlme dzīties pēc mantrām vai tibetiešu mūku meditācijas – latviešiem esot pašiem savas dainas, pirts rituāli, kas ir spēcīgi palīgi ikdienas gaitās, no dzimšanas līdz pat miršanas dienai.
– Indiāņiem ir sapņu ķērāji, mums ir puzuri; ķeltiem ir senās rūnas, mums ir savas stiprās rakstu zīmes, – uzsver Inguna.
Tāpēc viņas un vīra izlolotajā kalendārā akcents ir likts uz latviskajām paražām un tradīcijām. Gads ir sadalīts nedēļās, un uz katras kalendāra lapas ir vienas nedēļas ritums. Ik diena ir papildināta ar kādu latviešu autora citātu, dainu, parunu vai sakāmvārdu, kam klāt pierakstīts arī skaidrojums. Tāpat attiecīgiem laika periodiem ir ieteicamie darbi – kad jāvāc ārstnieciskās zālītes, kad labvēlīga koku ciršana un tamlīdzīgi.
Taujāta par to, kur izdevies iegādāties Latvijā ražotu papīru, kas arī ir kalendāra pievienotā vērtība, Inguna Roga-Saulīte atklāj: – Pirmais variants diemžēl neizdevās, jo sagādātais papīrs nebija nekam derīgs. Tajā brīdī bija panika – ir izdoti simti eiro, ko darīt? Bija tikai divas izvēles – padoties vai sākt no gala. Mūsu ģimenei tas tomēr ir raksturīgi – jebkuru lietu novest līdz galam, izdarīt labāko, kas vien ir tavos spēkos. Ja pie pirmajām grūtībām padodies, ko tad no dzīves prasi? Tad nu uzmeklējām Līgatnes papīrfabrikas ražojumu. Lai gan pati fabrika ir likvidēta, noliktavās vēl saglabājies Latvijā ražots papīrs; šos krājumus faktiski izpirkām tukšus.
Ikdienā Inguna Roga-Saulīte strādā Aronas pagasta pirmsskolas izglītības iestādē „Sprīdītis", un, kā pati joko, gan mājās ir bērnudārzs, audzinot savus bērnus, gan darbā ir bērnudārzs, kur jāaprūpē krietni lielāks pulciņš bērneļu. Darbs sniedz gandarījumu, tomēr reizē ir arī vistiešākais kanāls uz Latvijas realitāti: – Bērni jau ir spogulis tam, kas notiek ģimenēs, kas norisinās vecāku prātos un ikdienā. Tāpēc nereti jāsastopas ar skumjāko mūsu sabiedrības pusi. Daļēji tas arī ir tas, kas noveda pie domas par latviskā kalendāra izveidi, lai stiprinātu un iedvesmotu mūsu tautu.
Šobrīd kalendārs „Māras gada rits" iegādājams Rīgā, Ingunas māsas Rantas Rogas „RARO" juvelierizstrādājumu salonā, kā arī par akcijas cenu – kolektīvās iepirkšanās portālos www.perkamkopa.lv un www.cherry.lv. Inguna Roga-Saulīte piemetina: – Interesanti, ka „RARO" salonā kāds vīrietis ieinteresējās par mūsu kalendāru un jautāja, kur tad tas veidots. Atbildēja, ka Madonas pusē. Vīrietis palika domīgs: „Bet kur tieši?" „Zelgauskā." Izrādās, viņš mums tepat vai kaimiņos dzīvo un pats nobrīnījās, ka uz Rīgu jāaizbrauc, lai uzzinātu, kādas foršas lietas savā novadā notiek.
Uz vaicājumu, ar kādām domām sagaidīs Jauno gadu un ko novēl laikraksta „Stars" lasītājiem, Inguna un Aivis akcentē: – Pirmkārt, veselību, otrkārt – ņemt savu likteni savās rokās. Mums tas mazliet ir gēnos – gaidīt no kunga. Bet kunga nav jau kopš 1991. gada, un jādzīvo pašiem. Ir jābeidz čīkstēt, ir jābeidz gaidīt uz valsti vai kādiem ārzemju investoriem. Ir jāsāk ar sevi un jādomā, ko pats savām rokām vari izdarīt!
Foto no personiskā arhīva