Stounhendža (tulkojumā no senķeltu valodas – karājošies akmeņi jeb akmeņi, kas karājas). Zinām, ka tas ir megalītiskās kultūras piemineklis no 3. gs. pirms mūsu ēras. Bet kāda nozīme Stounhendžai bijusi toreizējo iedzīvotāju dzīvē, kāpēc šie apļi celti tieši tur? Varam tikai minēt. Zinām, drīzāk domājam, ka senatnē druīdi (ķeltu priesteri, tas ir, garīgie vadoņi, dziednieki) veikuši mistiskus pielūgsmes rituālus saulgriežu laikā (gan ziemas, gan vasaras saulgriežos). Atkārt kromlehiem (tā sauc šāda veida krāvumus) ir apbedījumu loki.
Cik liels ir bijis cilvēku gara spēks un izdoma, lai milzīgos akmens bluķus atvestu, atvilktu, atveltu pat no Velsas kalniem 358 km attālumā, jo tur ir zilie akmeņi, kuru krāsa uzdzirkstī to iekšienē un kas esot siltāki par citiem, no citām vietām atgādātajiem akmeņiem (droši vien "zilie" akmeņi bija gan mistiskāki, gan ārstnieciskāki).
Laimējās redzēt teatralizētu druīdu priesteru un viņu piekritēju gājienu, rituālus, dzirdēt dziedājumus starp akmeņu krāvumiem ķeltu valodā.
Vēsturi un versijas par šo vietu palīdzēja izprast audiogids krievu valodā.
Neredzētāks un garīgā nozīmē neizpētīts, ar mistiku apvīts "baltais zirgs" uz kalna, daudzi mitoloģiski pieminekļi esot gājuši bojā 18. gs. reliģiskajos strīdos starp protestantiem un katoļiem.
Stratforda, V. Šekspīra dzimtā pilsēta un māja, kas saglabājusies no 18. gs. Staigājot pa pilsētas ieliņām, dievnamu, parku, pārņem nerealitātes izjūtas. Būtībā visa pilsēta izskatās kā labi kopts un dzīvām puķēm izdaiļots arhitektūras piemineklis. Šķiet, laiks apstājies pirms daudziem gadsimtiem.
Autore: VALDA BĒRZIŅA,
kultūras vēstures skolotāja
Foto no personiskā arhīva