Dzīvei mazpilsētās un lauku reģionos piemīt savs šarms un iespējas, bet jauni cilvēki izaugsmes iespējas meklē lielākās pilsētās, īpaši pēc vidusskolas absolvēšanas.
Arī Edijs Žvagiņš izvēlējās doties uz lielāku pilsētu, bet noteikti ne uz Rīgu. Kā atklāj Edijs, viņš nāk no maza nostūra, ko sauc par Liedeskrogu, kas atrodas Indrānu pagastā.
– Joprojām tur dzīvo mani vecāki, man ir vecāks brālis Jānis un jaunāka māsa Krista. Mācījos Lubānas vidusskolā divpadsmit gadu un to absolvēju 2014. gadā. Pēc tam sāku studēt Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātē, ko absolvēju aizvadītā gada vasarā. Šobrīd strādāju fakultātē par inženieri-programmētāju un viesasistentu. Smejoties varu teikt, ka ir notikusi paaudžu maiņa, jo mamma ir skolotāja, brālis Jānis savulaik bija pasniedzējs LLU Vides un būvzinātņu fakultātē. Trešajā kursā man piedāvāja iespēju strādāt par inženieri-programmētāju. Tajā mirklī nestrādāju, un tuvojās prakses laiks, – piekritu. Manuprāt, lielākais pluss ir tas, ka studentam nav jāskraida pa pilsētu no darba uz lekcijām. Viss atrodas vienā ēkā. Kad tuvojās ceturtā kursa beigas un gatavojos bakalaura aizstāvēšanai, man piedāvāja viesasistenta amatu, bet ar nosacījumu, ka palieku studēt maģistrantūrā. Sākumā nodomāju, ka jokojas, bet kopš 2018. gada septembra pasniedzu praktiskos darbus priekšmetā Operētājsistēmas. Kad sāku studēt LLU ITF, nebiju iedomājies, ka strādāšu universitātē un vēl pasniedzēja amatā.
Esmu apņēmības pilns un turpinu studijas maģistros turpat fakultātē. Kopš 2015. gada februāra esmu uzņemts studentu korporācijā „Ventonia", kur aktīvi darbojos. Studentu korporācija ir akadēmiska mūža organizācija, kura sastāv no aktīvajiem studentiem un augstskolu absolvējušiem biedriem. Katrai korporācijai ir savi iekšējie izvirzītie mērķi. Piemēram, „Ventoniai" mērķis ir vienot savā pulkā latviski patriotiskus biedrus, audzinot tēvzemes mīlestību, draudzību, godprātību, – pastāsta Edijs Žvagiņš.
Kā jau daudziem jauniem cilvēkiem, skolas laikā ir ļoti grūti izvēlēties savu nākotnes profesiju, izlemt, kura skola būs īstā un pareizā izvēle, lai turpinātu studijas.
– Pēc skolas absolvēšanas nezināju, kur gribētu mācīties tālāk. Zināju tikai to, ka gribu savu dzīvi veidot saistībā ar datoriem un tehniku. Uzskatīju, ka tieši šī joma būs īstā, jo skolas laikā piesaistīja uzmanību un padevās visvairāk. Protams, izpildīju karjeras testu, kas it kā palīdz noteikt profesijas virzienu. Arī tā rezultāti pārliecinoši liecināja par to, ka jāizvēlas informācijas tehnoloģijas un telekomunikācijas. Tas bija iemesls, kāpēc dokumentus iesniedzu vairākās universitātēs, – atceras Edijs. – Zināju arī to, ka negribētu studēt Rīgā. Apsverot visus „par" un „pret", bija divas universitātes, kas man bija ieplānotas, – Valmieras Augstskola un Latvijas Lauksaimniecības universitāte. Tomēr tiku uzņemts Latvijas Lauksaimniecības universitātes Informācijas tehnoloģiju fakultātē budžeta grupā, kur uzsāku studiju gaitas. Pirms tam biju apmeklējis atvērto durvju dienas LLU, kas palīdzēja iepazīt piedāvātās programmas un apskatīt fakultāti.
Starp mācībām un darbu ikvienam ir nepieciešama atpūta, ļaušanās vaļaspriekiem. Viens no Edija vaļaspriekiem noteikti ir viss, kas saistīts ar datoriem un jaunāko informācijas tehnoloģiju izpēti.
– Tagad ikdienu pavadu, pārsvarā strādājot fakultātē, vakari aizrit, gatavojoties lekcijām vai apmeklējot kādu pasākumu. Interese ir visdažādākā, esmu apmeklējis Azemitologa svētkus, protams, ITF dienas. Patīk 11. un 18. novembra gājieni, Jelgavas pilsētas svētki. Ar interesi un aizrautību dodos arī uz atvērto durvju dienām, Muzeju nakti, Zinātnieku nakti, Skolas izstādi. Protams, gadās, ka arī pašam jāiesaistās un jāpalīdz organizēt kādu pasākumu. Jāatzīst, ka studiju laikā bija interesantāk. Ikdienu veidoja mācības, ITF studējošo pašpārvaldes darbs un studentu korporācijas „Ventonia" apmeklēšana, – atzīst Edijs Žvagiņš. – Bet vaļasprieki viennozīmīgi ir saistīti ar dažādām jaunākajām informācijas tehnoloģijām, kā arī dažādu pasākumu rīkošanu vai apmeklēšanu. Dodos tikai uz tiem pasākumiem, kas pašu ieinteresē. Man kopš skolas laikiem ir paticis sēdēt pie skaņu pults, filmēt, montēt filmētos materiālus, it sevišķi smieklīgākos momentus. Tāpat interesē tie pasākumi, kurus organizē IT fakultāte, studentu pašpārvalde, jo tos palīdzu organizēt arī es. Vieni no spilgtākajiem piemēriem noteikti ir ITF dienas, šogad Skola 2019. Interesē arī latviešu patriotiskie pasākumi. Viens no tiem ir 18. novembra studentu korporāciju gājiens no Latvijas Universitātes uz Brāļu kapiem.
Pēdējā laikā Edijs dodas arī pie bērniem un jauniešiem, lai viņus iepazīstinātu ar savu izvēlēto profesiju, dalītos pieredzē par studijām, līdz ar to varbūt kādam radot interesi tieši par informācijas tehnoloģijām un inženierzinātni.
– Kad uz universitāti atbrauc jaunieši no kādas skolas, vispirms iepazīstinu ar fakultāti un savām darbībām, pastāstu par studēšanas iespējām. Bet, kad mani uzrunāja Lubānas un Degumnieku jauniešu centrs, braucu pastāstīt par universitāti un virtuālo realitāti. Runājot par bērniem – parasti uzklausa tie, kuriem tas interesē vai sarunas laikā kaut kas ieinteresē. Pārējie pārsvarā sēž, paklausās un paskatās, ko rāda. Esmu novērojis, ka lielāku ieinteresētību izrāda tieši 12. klašu skolēni, īpaši, kad mācību gads tuvojas noslēgumam un vairums skolēnu sāk domāt par studijām, –
novērojis ir Edijs. – Bet arī es pats domāju par nākotni. Šobrīd grūti spriest, kā būs, kad pabeigšu mācības maģistrantūrā. Gribētu atgriezties mazpilsētā, bet, manuprāt, ir mazas darba iespējas un atbilstošs atalgojums.
29.03.2019.