Ikviens dzīvnieciņš kļūst par mīluli

Ieejot Undīnes istabā, šķiet, ka ienākts mini zoodārzā, jo dzīvības istabiņā ir pārpārēm. Meitene stāsta: — Viss sākās ar to, ka mēs pārnācām dzīvot uz šejieni un es pieprasīju iegādāties žurciņu. Vēlāk mammai veikalā iepatikās viens būris, un tad nu bija problēma, kam piešķirt to par mājvietu. Izvēle krita par labu kāmītim, drīz pēc tam tikām arī pie pelēm. Man uzdāvināja smilšu pelīti, un tagad mums peļu ir daudz.

Pelītes ir tie dzīvnieciņi, kas Undīnes mīluļu saimē ir viskuplākajā skaitā un aizvien vairojas. Pašlaik vienā būrītī ir caurums, peļu ģimene skraida pa visu istabu, un Undīne nosmej: — Lai jau izklaidējas dzīvnieciņi.

Istabā vietu atradušas arī paipalas — kādā izstādē Undīnei uzdāvināti divi paipalu puikas, un pēc tam klāt iegādātas arī vistiņas.

 — Principā ir tā — ja es vēlos kādu dzīvnieciņu, tad pievēršu tam lielāku uzmanību un agrāk vai vēlāk šis dzīvnieks nonāk pie manis. Viens no jaunākajiem iemītniekiem ir tūkstoškājis, ko iegādājos pēc sludinājuma, jo šķita diezgan interesants piedāvājums. Pašlaik viņš dzīvo kopā ar Dienvidamerikas prusakiem. Man patīk mājās turēt dzīvniekus, no kā citi baidās, jo man no viņiem nav bail. Manās acīs visi ir vienlīdz jauki, — izrādot dzīvnieciņus, stāsta saimniece. Undīne, turot rokās savu jaunāko mīluli — tūkstoškāji, apgalvo, ka ir patīkama sajūta, kad viņš kustas plaukstā.

Undīnes dzīvnieciņi ir vienkārši uzturami — gan tūkstoškājis, gan arī prusaki un circeņi ēd augļus un dārzeņus, arī mizas un citas augu atliekas.

Nesen mīluļu saimei pievienojies sauszemes bruņurupucis. Undīne to ļoti gribējusi, taču mamma iebildusi, norādot, ka meitenei jau tā ir daudz dzīvnieku. Taču risinājums tālu nebijis jāmeklē — bruņurupucīti atļāva iegādāties brālim. Undīne visu noorganizējusi, sarunājusi, un brāļa pienākumos ietilpst tikai būra tīrīšana un barības sagādāšana, par bruņurupuča izklaidēšanu rūpes uzņēmusies pati.

Kad viesojos Undīnes mājās, pamanu, ka kopā ar bruņurupuci pa grīdu pastaigājas divi cālēni. Meitene paskaidro: — Vistiņa sēdēja uz olām, un viņai nāca klāt nutrija. Vista leca nutrijai virsū, aizrijās ar barības gabaliņu un nomira. Palikām olas zem pīles, taču pīle, kad olas sāka šķilties, saprata, ka tie, kas izšķīlušies, ir cālēni, un nesa tos uz dīķi slīcināt. Uzņēmos rūpes par diviem cālēniem, taču viens no tiem nobeidzās. Lai sagādātu kompāniju palikušajam mazulim, paņēmu audzināšanā vēl vienu cālīti, kas izšķīlās ātrāk. Vienam taču ir garlaicīgi, bet divatā dzīvojas tīri jauki.

Plašāk lasiet laikrakstā STARS 09.07.2011.

Autore: RITA TURKINA