Par Ķīnu daudz dzirdēts, gan slikts, gan labs, gan apbrīnojams un mums, eiropiešiem, neizprotams. Jā, viss tur ir.
Pekinas lidosta, uzcelta par godu Olimpiādei, plaša jo plaša, eleganta, tajā viegli orientēties. Bet interesantākais ir tas, ka epidēmiju laikā, piemēram, cūku gripas periodā, ejot uz pasu kontroli iebraukšanai Ķīnā, ikkatram, pašam nemanot, tiek elektroniski izmērīta temperatūra, ja tā paaugstināta, iebraukšana liegta un viss.
Vilcienā (nakts) kupejās mājīgi, balta kokvilnas gultas (lāviņu) veļa, un kā liels cieņas apliecinājums tiek pasniegts silts ūdens, jo tāds tūlīt iekļūstot asinsritē un stiprinot sirdi un mūsu garu (ko domātu mēs, ja mums ciemos pasniegtu siltu, tīru ūdeni?).
Ātrvilcieni! Mūsu ministrs Artis Kampars sola uz Eiropas rietumiem ar tiem braukt apmēram pēc 10 gadiem. Mēs braucām ar ātrvilcienu uz magnētiskiem spilveniem ar 300 km/st.
Salīdzinoši: ko autobuss veiktu 1,5 stundās, mēs – 7 minūtēs. Šie vilcieni var attīstīt ātrumu līdz 521 km/st.
Daudzi būs dzirdējuši par Ķīnas mūri, tas celts pirms mūsu ēras (3. gs.) aizsardzībai pret nomadu jeb klejotāju ciltīm, pagaidām vairāk vai mazāk atjaunots esot 9 tūkstošu km garumā, ieskaitot mūra atzarus, bet vēl arvien atrokot jaunus mūra fragmentus. Mūri cēluši mandžūri (cik jocīgi, jo tā ir viena no nomadu ciltīm). Tiek uzskatīts, ka tā ir garākā kapsēta pasaulē.
Ķīnas imperatori, valdnieki dzīvojuši neticami greznu dzīvi, ar nepārspētu cietsirdību pret padotajiem, tautu, vergiem. Attiecībā uz pagātni – saglabāts un aprūpēts ir Mao Dzeduna mauzolejs, pieminekļi viņam. Tjaņaņmiņa (Padebešu) laukums, kur 1989. gadā piketēja tūkstošiem studentu (viņi bez pēdām pazuda vienas nakts laikā).
Senā Ķīnas valdnieku mājokļu, nē, veselu pilsētu arhitektūra ir pasakaini skaisti izgreznota, dārga, ar raksturīgiem jumtiņiem, it kā virzībā uz augšu (pēc valdnieka Konfūcija (6.-5. gs. p. m. ēras mijā) mācības – virzīties uz pilnveidošanos itin visā).
Milzīga pietāte pret senajām ķīniešu mākslām – izšuvumiem no zīda uz zīda, piemēram, Monas Lizas un Mao Dzeduna portreti izšūti zīdā, viņu mati no matiem.
Par PET pudelēm. Visur, pie muzejiem, laukumos ir vai nu maisi, vai sētnieki formās ar maisiem un savāc visas PET pudeles, pēdējo plastmasas maisiņu. Visu pārstrādā, nekas nav nederīgs. Bet mūsu valstī problēma!
Vadošās reliģiskās filozofijas – budisms, konfūcisms, daoisms.
Apmeklējām nefrīta Budas templi (svētnīcu) un redzējām Budu no tīra nefrīta.
„Expo" izstāde – vēju tunelis Latvijai, puiši īsti jaunlatvieši, Latvijas vārda nesēji pasaulē, apmeklētāji skatās ar mutēm vaļā, stāv vairāku stundu rindā; rēķina, ka apmēram 1 miljons apmeklētāju. Bet mūsu valsts noformējums – nabadzīgs. Vispār visa „Expo" izstāde bija apmeklēta ļoti labi, paviljoni noformēti, kursēja iekšējais transfērs. Viss ļoti vērienīgi, un tas skatāms pie apmēram 34-38° temperatūras pēc Celsija, lai gan lielā karstuma dēļ dūmaka, tāpēc vajadzēja saulessargus.
Jā! Ķīnieši ēd visu, kas kust, tārpiņus, skorpionus, žurciņas utt. Protams, rīsus, augļus, gaļu, dažādas stipras un saldas mērces. Pamatā nedzer pienu (nupat sāk pierast, jo baltais cilvēks to dzer, tāpēc it kā modē). Maizes mūsu izpratnē nav. Ir tādi apaļi bumbuļi no kukurūzas vai rīsu miltiem vidēja kartupeļa lielumā, pildīti ar gaļu vai zivīm, zaļumiem (ēst varēja).
Pērļu audzēšana, darinājumi no svētā laimes akmens – nefrīta – goda lieta. Šķiet, cilvēka prātam neaptverama ir viņu akrobātu veiklība. Bija izdevība skatīties akrobātu šovu, šķita, ka tās ir pārdabiskas būtnes, bet ne dzīvi cilvēki.
Pie kulta vietas – Debesu tempļa, ko izmantoja imperators, šodien savā brīvajā laikā pulcējas jebkura vecuma, profesiju cilvēki, lai pilnveidotos garīgi un fiziski. Viņi vingro, dejo, dzied, nu kas kuram patīk, tā ir tāda sociāla aktivitāte, arī tas notiek debesskrāpju laukumos, jo speciāli paredzētas vietas šīm nodarbēm. Netiek meklētas kompānijas, cilvēki turp iet, kad var un cik var.
Šodienas Šanhajā komunistiskās iekārtas ietvaros visspilgtāk attīstās kapitālisms (tas tiek stipri kontrolēts). Šanhajā atrodas visaugstākais (šobrīd) finanšu centrs pasaulē, debesskrāpji, televīzijas tornis (3. augstākais pasaulē, saukts Austrumu pērle).
Ķīnā neesot terorisma un bezdarba. Visur ļoti liela kontrole, muzejos vairākkārt pārbauda biļetes. Iekāpjot vilcienos, skenē cilvēkus, bagāžu pārbauda ar rentgenu, nemaz nerunājot par pārbaudēm lidostās.
Lai izlidotu uz Ķīnu, viens no ceļiem – lidot caur Turciju, islāma zemi, Stambulas lidostu. Ceļojums sagadījās ramadana laikā, tāpēc redzējām svētceļniekus.
Ķīna – neaptverama, ievelkoša, saistoša vienlaikus!
Jā! Daži svinamie datumi: Jaunais gads – 1. janvārī, Koku stādīšana – 12. martā (tos stāda lielus), Starptautiskā solidaritātes diena – 1. maijā, Bērnu aizsardzības diena – 1. jūnijā, Sieviešu diena – 8. martā, Skolotāju diena – 10. septembrī.
Autore: VALDA BĒRZIŅA,
kultūras vēstures skolotāja
Madonas pilsētas 2. vidusskolā