Madonas novada ezeri un lauki
Cesvaine ziemā
Baltie loki Madonas parkā
Meža taka Madonas apkārtnē
Cesvaines pils
Reklāma — × 150 px

Ieada spēka un aizsardzības zīmes

LAURA KOVTUNA

Autors • 12.12.2014.

Ieada spēka un aizsardzības zīmes
Burtu lielums

„Vēlētos laikrakstā „Stars" izlasīt par latviešu tautas aizsardzības zīmēm cimdu rakstiņos, lai katra rokdarbniece var tos ieadīt arī savā darbiņā, varbūt kā dāvaniņai Ziemassvētkos," raksta lasītāja Maija.
Senlatvieši patiesi izmantojuši zīmes rakstos ne tikai, lai sakārtotu pasauli un savas dzīves izjūtas kodu, attēlotu estētiskās un praktiskās dzīves mijiedarbību, bet arī smeltos spēku zīmju simboliskajā nozīmē. Parasti, kā izpētījuši zintnieki, aizsargzīmes lika pie dzīvojamajām un saimniecības ēkām, pagalmā un dārzā, ieauda jostās un segās, ieadīja zeķēs, cimdos, izšuva vai vienkārši uzzīmēja.

Lai gan izplatītākās zīmes ir aptuveni 10, eksistē vairākas zīmes un to kombinācijas – kopumā vairāki tūkstoši dažādu variāciju. Senajos rakstos iekodēto nozīmi pilnībā mums noteikti neatklāt nekad, taču varam runāt par izplatītāko zīmju skaidrojumiem.

* Jumis ir auglības zīme, ar kuru saistīti dažādi pļaujas un ražas rituāli. Grafiski Jumja zīme atgādina divus sakrustotus kāsīšus vai burtu W; tam sastopami ļoti daudzi varianti, kuri nereti ir grūtāk atpazīstami. Seni ticējumi vēsta – tam, kas atrod jumi, ir laime. Jumja zīmi novietoja spāru galos, tādējādi mājās nodrošinot bagātību un saticību.

* Dieva zīme parasti tiek attēlota kā vertikāli novietots trijstūris vai kāsis, kura smaile norāda uz debesīm, pie tās var būt trīs apļi. Raksts simbolizē debesis, vīrišķo spēku, gaismu un tiekšanos augšup. Tiek uzskatīts, ka zīme piesaista dievišķos un radošos spēkus.

* Laima ir visa labā aizstāve, kas sargā no pāridarītājiem, izpilda trīs karstākās vēlēšanās un izvēlas katram no mums likteni. Zīmes grafiskais attēls atvasināts no skujas – slotiņas raksts aizsargā, aizslauka nevēlamo. Žagars, skuja, slotiņa ar savām simboliskajām īpašībām pārnes laimi un labu izdošanos arī uz priekšmetiem, kur tie attēloti.

* Ūsiņa zīme palīdz dārzkopībā un lauksaimniecībā. Šī ir ļoti spēcīga aizsardzības zīme, tiek uzskatīts, ka tā dod spēku vārgajiem, dziedē slimības un stiprina savienības.
Ūsiņa zīme ir līdzīga diviem ar mugurām pretī saliktiem E burtiem vai atslēgai. Ūsiņa zīme ir visbiežāk sastopama cimdos. Šādus cimdus sauc par atslēgaiņiem, un tie valkātājam dod īpašu veiksmi ceļā.

* Zvaigznes ir trešais svarīgākais debess spīdeklis, kam ir būtiska nozīme tumsas un pazemes spēku atvairīšanā. Latviešu ticējumos maģiska nozīme ir zvaigžņotam rakstam, tika uzskatīts, ka tas sargā no ļauna. Zvaigžņu sega naktī sargā gulētāja dvēseli.
Sevišķi grezns zvaigznes variants ir rīta zvaigznes simbols – auseklītis jeb zvaigzne ar astoņiem stariem, kas simbolizē gaismas uzvaru cīņā pret tumsu.

* Māras zīme – sieviešu aizstāve, auglības devēja un zemes un pazemes pārvaldniece. Parasti zīme tiek attēlota kā vienādmalu trijstūris vai kāsis ar virsotni uz leju. Mārai ir daudz zīmju, piemēram, Māras trijstūris, Māras ūdeņi, Māras krustkrusts, Māras līklocis u. c. Visas šīs zīmes piešķir pamatīgumu un drošību, kas saistīta ar dabas un zemes spēkiem.
Senie latvieši ticēja, ka visa materiālā pasaule atrodas Māras pārziņā, tai skaitā arī maize, uguns un tās saglabāšana. Zintnieki ir pārliecināti, ka Māras krusts ap sevi rada īpašu enerģiju, kas aizsargā, dziedina un nes veiksmi.

* Zalktis simbolizē gudrību un zintniecību, tā ir svēta radība, kam pieejama visa gudrība. Tiek uzskatīts, ka visspēcīgākais ir baltais zalktis.

* Ugunskrusts, saukts arī par pērkona zīmi, sargā pret ļaunumu. Folklorā pērkona zīme simbolizē gaismu, uguni un dzīvību. Šai zīmei ir dažādi grafiskie attēlojumi – labiskais, kreiliskais, ar ierotītiem galiem.
Literatūrā un rakstos pieejami dažādi skaidrojumi par zīmē ietverto simboliku, viens no tiem – divi sakrustoti zibeņi, kas darbojas kā ļaunuma atvairītājs un sargātājs pret nevēlamām dabas parādībām.

Madonas novadpētniecības un mākslas muzejā pastāstīja, ka visbiežāk cimdos senlatvieši ieadījuši Ūsiņa zīmi un Ausekļa zvaigzni, tāpat sastopamas citas zvaigžņu zīmes. Vidzemes pusē pārējās zīmes sastopamas retāk; tās drīzāk ieauda jostās, izšuva u. c. Simbola izvēli diktējis arī adāmās zīmes izmērs, jo mazāku rakstā ieadīt ir grūtāk. Jāpiebilst, ka tuvāk mūsu dienām zīmes cimdu rakstos tiek ieadītas pēc katra paša izvēles un skaistuma izjūtas, tās var kļūt arī vienkāršotākas.

Foto no Madonas novadpētniecības un mākslas muzeja arhīva

Atbalsti kvalitatīvu žurnālistiku

Abonē eStars.lv un lasi vairāk

Ar digitālo abonementu no 1,99 €/mēn. tu piekļūsti visiem portāla eStars.lv rakstiem. Vēlies vairāk? Izvēlies E-avīzi vai drukāto laikrakstu.

Pievienojies sarunai

Pievieno komentāru

Komentēt vari arī anonīmi — pietiek norādīt vārdu.

Reklāma — × 150 px