Vasara ir vislabākais laiks, lai dotos izbraucienos, apskatītu tuvākas un tālākas vietas, gūtu jaunus iespaidus un krātu atmiņas. Vislabākie piedzīvojumi sākas pavisam spontāni.
Tā kādā svētdienas dienā, braucot pa Rīga-Daugavpils šoseju, radās doma iegriezties Koknesē. Šķiet, ikviens ir dzirdējis par Kokneses pilsdrupām, noteikti tur arī paviesojies. Ja vien sanāk braukt garām, ir vērts iegriezties vēl un vēl.
Lai arī svētdienas dienā cilvēku netrūka, tomēr pilsdrupās un parkā ap tām valdīja miers.
Kā zināms, Kokneses pils bijusi viena no lielākajām un nozīmīgākajām viduslaiku pilīm Latvijas teritorijā. Tā pamesta pēc vareno rietumu torņu uzspridzināšanas 1701. gadā, un līdz mūsdienām saglabājušās iespaidīgas drupas. Apskatei pieejams Moku kambaris, senā bruģa un akas vietas atsegums, arī lielgabals ir turpat uz vietas. Izstaigājot pilsdrupas, var tikai nojaust pils varenumu, iztēloties, cik tā bijusi skaista un cēla. Šķiet, ka Kokneses viduslaiku pilsdrupas joprojām ir vienas no ainaviskākajām vietām un atrodas starp divām upēm – Pērsi un Daugavu.
Pils teritorijā iespējams izspēlēt āra lielformāta spēles: cirku „Senā Hanzas pilsēta Koknese", domino „Ražots Koknesē", puzli „Kokneses viduslaiku pilsdrupas". Vēsturiskā ekspozīcija pilsdrupu paviljonā sniedz ieskatu cilvēka skatam zudušajai ainavai. Ir patiesi interesanti iztēloties, kā viss bijis pirms vairākiem gadsimtiem, kā ritējusi ikdiena tolaik.
Turpat, pilsdrupu pakājē, ir plašas iespējas baudīt vasaru uz ūdens, aplūkot senās pilsdrupas no dažādiem rakursiem un ieraudzīt to, ko citi pat nepamana. Pa Daugavu un Pērsi var braukt ar katamarāniem, asākas izjūtas var tvert supojot. Var doties izbraucienā ar kādu no kuģīšiem vai pašiem iznomāt laivu, lai izbaudītu mieru, ko sniedz ūdens, palūkoties uz apkārtni no cita skatu punkta.
Lēnā, pavisam nesteidzīgā pastaigā var doties pa Kokneses parku. Gar Pērses krastu ved tīri un sakopti gājēju celiņi, starp kokiem zied visdažādākie ziedi. Ik pa gabaliņam ir norādes, kur esi nonācis, pa kuru celiņu jādodas, lai nokļūtu pie kāda apskates objekta. Ir izvietotas informācijas plāksnes, pie kurām apstājoties, vari gūt vērtīgu informāciju. Piemēram, tā var uzzināt, ka Kokneses parks veidots 1900. gadā pie Pērses ietekas Daugavā. Kokneses parkā aug gan vietējo, gan svešzemju koku sugas, apmeklētājus priecē daudzveidīgās, reti sastopamās savvaļas puķes. Parkā atrodas viduslaiku Kokneses pilsdrupas, pie vidusskolas atrodas atjaunotā strūklaka „Fauna galva", kas 20. gs. trīsdesmitajos gados atradās netālu no leģendārā appludinātā Pērses ūdenskrituma, kura vietu upes krastā iezīmē Jura Zihmaņa akmens skulptūra „Pērses meitene". Lai atgādinātu par zudušo ainavu, vienā no parka dīķiem izveidots Pērses ūdenskrituma atveids, kas brīvi pieejams apskatei gan dienā, gan izgaismots vakara un nakts stundās. Tas stiepjas vairāk nekā piecu metru garumā un 1,5 metru augstumā virs ūdens līmeņa, tā kaskādes izvietotas dažādos līmeņos un ir izvirzītas pakāpēs, veidojot pēc iespējas dinamiskāku ūdens strūklas kustību. Turpat netālu ir atjaunots Velna pagrabiņš un iekārtotas šūpoles.
Ejot caur parku, var pamanīt iespaidīgas skulptūras. Viena no tām – 11 m augstā, tēlnieka Ģirta Burvja veidotā koka skulptūra „Mūžībai". Parkā aplūkojamas arī kokgriezuma skulptūras „Pils tornis", „Pūce", „Sams" un skulptūra ar latvju zīmēm.
Turpat parkā aplūkojamas arī Jaunās pils drupas; līdzās stāv rakstīts, ka 1894. gadā Rīgas arhitekts K. Neiburgers izstrādāja Jaunās pils projektu. Ēku pabeidza celt 1900. gadā. Jaunā pils nepastāvēja ilgi. 1915. gadā pili sašāva vācu artilērija no otra Daugavas krasta. Pēc Pirmā pasaules kara pils pamazām sagruva. Šobrīd var tikai iztēloties, kāda tā izskatījās.
Ikviens, kurš nokļuvis Koknesē, izstaigājis pils parku, apskatījis pilsdrupas, mājās noteikti dodas ar gandarījumu par redzēto. Senā vēsture, koku varenais spēks, sakoptība uzlādē pozitīvi. Pēc pastaigas dvēselē iestājas miers un šķiet, ka domas ir sakārtojušās. Šī ekskursija noteikti ir vērtīga cilvēkam, ne tikai gūstot baudījumu acīm, bet arī līdzsvaru sevī. Ir tik jauki doties ārpus ierastā, lai redzētu skaistumu, kas ir tepat līdzās.
15.07.2022.