Madonieti INETU ĀBOLIŅU ceļošana aizrāvusi un ievilkusi jau aptuveni 20 gadu. Kā viņa atzīst, labi, ka šajā jomā saskanot ar vīru, arī meita un dēls labprāt ceļo. Laicīgi saplānojot maršrutu, kas ļauj ietaupīt līdzekļus, viņi bieži cenšas kaut kur aizbraukt, redzēt ko jaunu. Šogad izvēlēts tālāks galamērķis – Apvienotie Arābu Emirāti (AAE), kur Āboliņu ģimene pabija „labās" arābu vasaras laikā – agrā pavasarī.
– Šis ir ļoti labs laiks, lai dotos uz AAE, jo tur ir tikai divi gadalaiki – „labā" un „sliktā" vasara. Mums pieņemamākais gada laiks tur ir no oktobra līdz aprīlim, jo tad gaisa temperatūra sasniedz vien 35 grādus, kamēr pārējā laikā – pat 50 grādu, – pastāsta Ineta Āboliņa.
Emirāti atrodas Arābijas pussalā un sastāv no septiņiem emirātiem. Ģimene pabijusi trijos no tiem – Abū Dabī, Dubaijas un Sārdžas emirātā, kur ceļojuma laikā arī uzturējušies. Visi emirāti ir absolūtās monarhijas, pamatā iedzīvotāji ir islāmticīgie. Tas ietekmē viņu dzīves ritmu un, protams, paražas.
Ineta Āboliņa dalās redzētajā: – Šķiet, uz mani vislielāko iespaidu atstāja Šeiha Zaīda mošeja Abū Dabī emirātā, kas ir lielākā mošeja visos AAE. Mošeju cēla pirmā prezidenta piemiņai, un tam par godu visu diennakti atvēlētā vietā tiek lasīts Korāns. Šāda godināšana un pieminēšana gan esot pretrunā ar pašu Korānu, kas sludina – visi cilvēki Allāha priekšā ir vienādi, vai tas ir šeihs vai parasts indiešu melnstrādnieks. Ieeja mošejā sievietēm ir ar īpašām apģērba prasībām. Redzamas principā drīkst būt tikai plaukstas un seja, visam pārējam jābūt noslēptam zem apģērba.
Mošejā ir apskatāmi divi pasaules rekordi – lielākais rokām darinātais paklājs (to auduši 1200 amatnieki no Irānas, un tā vērtība ir ap 8 miljoniem dolāru) un pasaulē lielākā lustra (9 tonnas smaga, 15 metru plata, ar Svarovski kristāliem, arī ap 8 miljoniem dolāru vērta).
Iespaidīgo vērienu, ar kādu dzīvo arābi, varējis pamanīt, jau tuvojoties vien Abū Dabī emirātam – plašās šosejas malās sastādīts simtiem palmu, kas tuksneša apstākļos ir liela greznība. Ikkatrai no tām ir pievadīta irigācijas sistēma, vienas palmas uzturēšanai gadā esot nepieciešami aptuveni 2000 dolāru. Tāpat arī visi ceļi AAE ir asfaltēti un apgaismoti ar laternām nakts laikā.
Ceļotāji pabijuši arī Dubaijā. Esot grūti iedomāties, ka no maza zvejniekciema tā ir izveidojusies un turpina tapt par neparastas formas pilsētu, debesskrāpju un lielveikalu metropoli. Protams, apskatīta slavenā „Burj Al Arab" jeb tā dēvētā „Buras" viesnīca, no kuras visskaistākais skats paveras no Dubaijas „Venēcijas" jeb Madinat Jumeirah tirgus. – Te ir daudz kanālu un šauru ieliņu, kas tādējādi atgādina Venēciju. Viss ir nesen celts un veidots, bet ar mākslīgu vecināšanas metodi, kas atstāj romantisku un vēsturisku iespaidu, – arābu izdomu atklāj Ineta.
Dubaija ir orientēta uz tūrismu, tādēļ nemitīgi sacenšas par „visaugstākā, vislabākā, visgarākā, visdārgākā" radīšanu. Tūristi pabijuši visaugstākajā skatu tornī Burj Khalifa, kas slejas 828 metru augstumā. Tieši naktī no tā paveras elpu visaizraujošākais skats, jo pilsētas nemitīgo būvlaukumu, kur tiek būvēti kārtējie debesskrāpji un dārgās ēkas, aizsedz tūkstošiem gaismiņu, kas iemirdzas naksnīgajā pilsētā. Dubaijas emirāts iespaidīgs arī ar Palma Jumeirah salu, Dubai Mall ar veikalu labirintiem un pasaules lielāko slēgto akvāriju, kurā mīt vairāk nekā 33 tūkstoši zivju, tai skaitā gigantisks astoņkājis, haizivis un rajas. Un, protams, strūklaku šovu mūzikas pavadījumā.
– Atmiņā palicis arī „Global Village" – izstāžu izklaides komplekss, kur ir desmitiem paviljonu no visas pasaules. Rosība tur sākas pēc saulrieta, kad šeihi ar savām sievām nāk iepirkties. Brauciens ar džipiem pa tuksnesi – mašīnas brauc pa kāpas smaili un tad, veicot sānslīdi, laižas lejup. Tas viss notiek lielā ātrumā un vienlaicīgi braucot ap 50 automašīnām kolonnā. Lai labāk varētu manevrēt, mašīnām pirms brauciena no riepām nedaudz tiek izlaists gaiss. Pēc tam bija iespēja vakariņot beduīnu apmetnē un sagaidīt saules norietēšanu kāpās, – zīmīgos iespaidus atminas Ineta Āboliņa.
Jautāta par AAE raksturīgajiem ēdieniem, viņa pastāsta, ka vietējā virtuve nav īpaši attīstīta, jo tuksneša apstākļos nav daudz reģionam vien tipisku produktu, tādēļ ēdieni vairāk ir internacionāli. Izņemot kamieļmātes pienu, kas nomēģināts saldējumā, un dateles, kas tur bijušas ārkārtīgi sulīgas un dažādi pildītas, glazētas.
Tomēr visvairāk jebkurā ārzemju braucienā Inetu interesē vietējie iedzīvotāji, viņu sadzīve. Tādēļ bijis interesanti uzzināt, ka šeihiem ar savām daudzajām sievām nemaz tik viegli neejot, kā varbūt latviešu vīriešiem labpatiktos domāt, jo – kas sagādāts vienai sievai, tieši tādam pašam jābūt sagādātam arī pārējām sievām, lai viņas neiedomātos, ka šeihs viņas mīl mazāk, un neceltu pret viņu prasību. Tāpat arī pilnīgais un kategoriskais „nē" alkoholam un apreibinošām vielām nozīmē to, ka ikdiena AAE aizrit ļoti mierīgi, noziedzība tur nav izplatīta. Savukārt apģērba prasības sievietēm neesot nekas traģisks, ja vien vietējo paražas tiek ievērotas. Ja arī ap galvu gadījies aptīt neīstās krāsas un raksta lakatiņu (kā atgadījies kādai sievietei no tūristu grupas), labāk vienkārši atvainoties un problēmu novērst, neuzstājot uz savu taisnību. Ineta vērtē: – Saprotams, ka vietējo ieradumi ir jāievēro, bet tā arī nav problēma. Cik novēroju, visaktīvāk šo noteikumu ievērošanu kontrolē pašas sievietes, lai gan ir pat arī īpaša drošības policija, kas nemanāmi, bez jebkādām atšķirības zīmēm no iedzīvotāju vidus pārējos vēro. Tomēr galvenais viņiem nav sodīšana (lai gan sodi mēdz būt bargi), bet – lai tu saproti un viņu prasības ievēro.
Ineta Āboliņa pieļauj, ka nākotnē gribētu atgriezties AAE, jo vēl četri emirāti palikuši neapskatīti. Turklāt to seja nemitīgi mainās, to papildina jaunas celtnes, tādēļ pēc laiciņa būtu interesanti redzēt, ar ko arābi atkal pārsteiguši tūristus.
03.11.2017.