Vaļasprieki ir līdzsvars ikdienas steigā. Tie ir brīži, kuros mēs atgriežamies pie sevis. Tieši vaļasprieki ļauj apstāties un sajust patiesu prieku bez steigas un pienākuma.
Brīvā laika nodarbes ir nepieciešamas, lai cilvēks justos pilnvērtīgs. Tās palīdz atjaunot spēkus, rosina radošumu un bieži vien kļūst par tiltu uz jaunām idejām, draudzībām un pat dzīves virzieniem. Dažādas radošās izpausmes māca pacietību, iedrošina izmēģināt nezināmo un ļauj piedzīvot gandarījumu, ko nevar izmērīt tikai ar rezultātiem.
Nupat Liezēres kopienas centrā tika aizvadīta radoša pēcpusdiena. Interesentiem tika piedāvāta saistoša nodarbība – ģipša trauku liešana, un to vadīja Varakļānu kultūras centra vadītāja Anita Upeniece.
– Strādāju Varakļānu kultūras centrā, vadu arī deju kolektīvus, bet savā brīvajā laikā nodarbojos ar radošām izpausmēm. Man vienmēr bijušas radošas intereses – esmu vadījusi darbnīcas, darbojusies ar floristiku un vēl daudz ko citu. Kādā brīdī to pārtraucu darba dēļ, bet pagājušajā gadā atkal sākām kaut ko jaunu mācīties. Dažādas meistarklases ir ļoti pieprasītas, un sapratām, ka varam tās organizēt pašas. Nonācām pie ģipša, un izrādījās, ka interese ir ļoti liela. Īsā laikā mums bija septiņas ģipša trauku liešanas darbnīcas, un visi bija sajūsmā. Tas ir aizraujoši, un rezultātā iegūst ne tikai skaistus priekšmetus interjeram, bet arī lieliskas, pašu rokām veidotas dāvanas, – pastāstīja Anita Upeniece.
Nodarbības laikā pasniedzēja dalījās savā pieredzē un mudināja dalībnieces mēģināt, nebaidīties un būt radošām.
– Vissvarīgākais šajā procesā ir pacietība. Lai darbotos, vajag ģipsi un svarus, trauku un ūdeni. Strādājot labāk saprot pareizās proporcijas – cik vajag ģipsi un cik ūdeni. Sākumā ņem 500 gramus ģipša un 320 gramus ūdens. Galvenais šajā procesā ir labi samaisīt masu un pēc tam strādāt ātri, jo ģipsis ātri sacietē. Tad masu lej formās, viegli pakustinot, lai neveidojas gaisa burbuļi. Pāris reizes pakrata un atstāj mierā, – procesā dalījās darbnīcas vadītāja. – Pati izmantoju visparastāko celtniecības ģipsi. Lai traukus varētu izmantot gan kā vāzes, gan puķupodus, tie jālako no iekšpuses. Protams, laka dod ne tikai izturību, bet arī spīdumu. Ģipsis nav pārtikai paredzēts materiāls, tāpēc tie vairāk ir dekoratīvi trauki – svecēm, rotām, puķēm. Strādājot es pati arī daudz ko esmu atklājusi nejauši. Piemēram, veikalos nopērkamas līmes ar spīdumiem. To ieliekot formā, var iegūt interesantu efektu. Ar krāsām jābūt uzmanīgiem. Piemēram, ar guašu – dažreiz sanāk labi, dažreiz nē. Ne vienmēr var paredzēt rezultātu. Tāpēc labāk vispirms izmēģināt vienam trauciņam. Krāsa var iekrāsot nevienmērīgi vai aizplūst. Var izmantot arī foliju, spīdumus. Tas viss ir eksperiments. Ar gliteriem var strādāt divējādi – vai nu likt formā, vai jaukt ģipsī. Ja liek formā, efekts būs redzamāks, bet nevar precīzi kontrolēt, kur tas paliks. Pozitīvi, īsā laika sprīdī trauks sacietē un to var izņemt no formas. Tas jādara lēnām un uzmanīgi – formu nevajag raut, bet "izrullēt" ārā. Ja formu atstāj ilgāk, tas neko sliktu nenodara, bet priekšmets kļūst cietāks. Visus nelīdzenumus var noslīpēt ar smilšpapīru. Rezultāts vienmēr izdodas interesants, un neviens trauciņš nav atkārtojams – katrs izdodas unikāls!
Anita arī pastāstīja, ka pašu veidotie ģipša trauki tiek izmantoti gan kā noformējuma elementi svētkos un ikdienā, gan interesantas un skaistas dāvanas.
– Māksliniekiem sarūpējam pašu veidotas dāvanas. Trauciņos liekam sveces, iestādām puķes vai izdomājam vēl ko citu. Šādas dāvanas ir sirsnīgākas, jo veidotas pašu rokām, – uzsvēra Anita Upeniece.
28.04.2026.