Pēc arheologu domām, maizi cept pirmie pirms 6000 gadiem iemācījās senie ēģiptieši. Kopš seniem laikiem maizes grauzdēšana bija veids, kā pagarināt maizes mūžu. To darīja, turot maizi virs ugunskura vai noliekot to uz karsta akmens; uzskata, ka pirmie pirms 2000 gadiem to sākuši darīt senie romieši.
Laikam ejot, cilvēki izgudroja dažādus rāmjus un režģus, lai šo procesu varētu veikt, neapdedzinot pirkstus. Ar laiku pierādījās, ka visērtāk ir grauzdēt nevis veselus maizes klaipus vai no tiem nolauztus gabalus, bet gan šķēlēs sagrieztu maizi, un maizes griešanas iekārtu izgudrošana radīja īstu apvērsumu tostermaizes vēsturē. 1912. gadā Frederiks Roveders radīja ierīci, kurā maizes klaipu pirms sagriešanas turēja cepures adatas, tomēr tas nebija veiksmīgs risinājums. 1928. gadā jau tapa iekārta, kas maizi ne tikai sagrieza, bet arī iesaiņoja speciālā papīrā. Kādā Masačūsetas sadzīves tehnikas muzejā aplūkojams dzelzs režģis, kurā ieslidināja maizes šķēles, bet pašu ierīci novietoja virs uguns. Lai maize apdegtu vienmērīgi, režģi vajadzēja grozīt. Sievietes to mēdza pagrūst ar kurpes purngalu. Iespējams, no vārda „toestir" (kustināt purngalu) arī radies vārds „toaster". Kaut gan zinātniskāks ir skaidrojums no latīņu valodas: „tostum" – degt.
Pirmais elektriskais tosters parādījās Lielbritānijā 1893. gadā. Pēc vienas no versijām, to radīja Alans Makmasters un kompānija Crompton & Co Edinburgā, Skotijā, bet faktiski no jauna to izgudroja ASV. Pirmo patentu 1909. gadā iesniedza Džordžs Šneiders no Electrical Heater Company of Detroit, bet pirmo masu produkcijas tosteru D-12 konstruēja Frenks Sailors no kompānijas General Electric. Sākumā tosterus izmantoja tikai viesnīcās, restorānos un kafejnīcās. Tie bija visai bīstami, jo dzelzs vadi bez slēgtā korpusa sprakšķēja un dzirksteļoja, turklāt sildāmspirāles nereti kūpēja un pārdega. Jaunizgudrojums maizi apgrauzdēja tikai no vienas puses, apgriezt to vajadzēja ar rokām. Protams, gan maize, gan rokas bieži apdega, tāpēc amerikāņu izgudrotājs Čārlzs Straits 1919. gadā izdomāja tosteru, kas pats izmet apcepto maizes šķēli, bet amerikāņi Loids Groffs Koupmans un Heizele Bergere Koupmane iemācīja tosteram maizes šķēli apgriezt.
1905. gadā amerikānis Alberts Maršs, sakausējot niķeli ar hromu, ieguva nihromu, kas izrādījās daudz piemērotāks materiāls sildāmelementiem – sakarsa bez uguns un dūmiem. 1925. gadā Waters Genter Company radīja pirmo automātisko tosteru, kas maizes šķēli karsē reizē no abām pusēm. Lai izveidotos mūsdienu tosters, atlika vēl tikai pievienot taimeru – ierīci, ar kuras palīdzību var izvēlēties karsēšanas ilgumu.
08.09.2017.